Vajag radīt kādu interesantu uzmanības piesaistes objektu - skatu laukumu, Rīgas panorāmas ratu, saulrieta vērošanas laukumus, peldvietas, bērnu laukumus vai ko citu. Tik vienkāršu recepti, kā rīdziniekus un pilsētas viesus aicināt uz līdz šim neomulīgo sarkano spīķeru kvartālu un Daugavmalu, Rīgas domei un kvartāla attīstītājiem no pilnsabiedrības Spīķeri iesaka arhitekti. Kā ne mazāk svarīga minēta arī nepieciešamība Krasta ielā samazināt transporta satiksmi. Žūrijas locekļi atzina, ka idejas vērtējamas pozitīvi un pamazām kas līdzīgs krastmalā taps starp Dzelzceļa un Salu tiltu.
Jāsašaurina Krasta iela
Starptautiskajā arhitektu plenērā, kura mērķis bija rast idejas un risinājumus, kā labiekārtot, attīstīt un no dizaina viedokļa padarīt pievilcīgāku Daugavas krastmalu, piedalījās piecas arhitektu grupas - Standartsituation (Latvija, Vācija), ALPS (Latvija), Balta istaba (Latvija), Lorber&Paul un ASTOC (Vācija), kā arī 3RW (Norvēģija).
Vairākos darbos parādījās salīdzinoši līdzīgas idejas. Piemēram, komanda 3RV ļoti uzsvēra nepieciešamību samazināt satiksmes intensitāti Krasta ielā, lai cilvēki no Centrāltirgus un spīķeru teritorijas varētu nokļūt pie Daugavas. Komandas pārstāvis Marks Geldofs ieteica Krasta ielu katrā virzienā sašaurināt uz divām joslām. Tādējādi uz vienas joslas rēķina varētu izveidot sadalošo joslu ar kokiem, bet Daugavas pusē tiktu iegūta vieta veloceliņam.
Jāpiedāvā aktīva atpūta
Šādu piedāvājumu izteica arī komanda ALPS, kas gan vairāk bija koncentrējusies uz vides labiekārtojumu un dizaina elementu izvietojumu rajonā. Spīķeru teritorijā, piemēram, tika piedāvāts izvietot nepastrādāta metāla skulptūras u.c. vides dizaina elementus. Savukārt Daugavas pusē vienā līmenī ar Krasta ielu veidot koka "saulrieta" terases ar izliektu formu. Zem tām pašreizējās promenādes līmenī varētu būt mazi veikaliņi, kafejnīcas u.c.
Ar izliektām formām risināt krastmalas zonu piedāvāja arī birojs Balta istaba. Kā norādīja arhitekts Roberts Riekstiņš, galvenais mērķis ir gan Daugavmalu, gan spīķeru rajonu padarīt par aktīvas atpūtas zonu. Lai tas tā notiktu, piedāvāts veidot panorāmas ratu, ūdens izklaides, ūdens restorānus, kafejnīcas, radīt iespējas braukt ar velosipēdiem u.c. Otrpus Krasta ielai pie spīķeriem savukārt ieteikts izveidot jaunu laukumu, ko no brauktuves atdalītu ar koku rindu.
Plenēra dalībnieki arī aicināja pacelt dzelzceļu uz estakādēm un zem tā izvietot autoostu, savukārt tās vietā veidot jaunas publiskās zonas. Tika uzsvērta arī nepieciešamība attīstīt Rīgas kanālu un izveidot tam plašāku grīvu Daugavā, jo kuģīšu satiksme tikai pieaugšot.
Gadi desmit, un viss notiks
Plenēra žūrijas locekļi pauda atzinību par piedāvātajām idejām. Arhitekts Dainis Bērziņš gan atzina, ka daudzas domas visdrīzāk paliks skiču līmenī līdz brīdim, kamēr Krasta ielā nebūs atvieglots transports. Rīgas domes satiksmes departamenta pārstāve Jana Miltiņa prognozēja, ka tas nenotiks vismaz tuvākos piecus gadus. "Gadi desmit, un viss notiks," viņa teica. Viņa gan izteicās, ka jau tuvākajā laikā varētu Krasta ielā pie katra krustojuma uzstādīt luksoforus un gājēju pārejas, kas palēninātu auto plūsmu un arī dotu iespēju vieglāk nokļūt līdz Daugavai.
Kā norāda Spīķeri sabiedrisko attiecību pārstāvis Rolands Puhovs, tuvākajā laikā žūrija un pašvaldības atbildīgās iestādes apkopos plenēra rezultātus, izvērtēs, kas Rīgai ir un nav pieņemams. Pēc tam paredzēts sludināt konkursu par krastmalas labiekārtojuma veikšanu.