Pretrunīgi vērtētā Herberta Cukura piemiņai dibina fondu

Nesmirdi letinj! Neaplej sevi un citus ar samazgam, ja nezini vesturi un nepazisti cilvekus!

Birznieces kundze, vietu kādā no Latvijas kapsētām Herbertam Cukuram noteikti varētu atrast. Visa diskusija ir par to, vai viņam par varas makti būtu jāguļ Brāļu kapos. Piekrītu Letiņam, ka nē - lai ko viņš būtu savā dzīvē sasniedzis, kādus varoņdarbus veicis, taču viņa dalība slepkavnieku vienībā liedz viņu tādā veidā godināt. Arāja komanda taču nebija nekāds jauno tehniķu pulciņš un Cukurs to labi zināja. Nav runa ne par kādu klanīšanos. Analoģija ar Kononovu ir īsti vietā.

90.gados es Berline satiku latvieshu pensionaru. Vecs vecitis,sieva mirusi,dzivo viens,sanjem savu un sievas pensiju,bernu nav,pats visu(peckara) dzivi nostradajis kada fabrika Berlines apkaime. Ari funkcionejoshs alkoholikjis.Jau pa dienu aizbrauc uz baru Kurfirstdambi,sak ar alu,tad nak vins,tad jau dzilja nakti nobeidz visu ar brendiju un piedzeries ar taksi brauc majas-ta 3 dienas nedelja. Kad iedzeris,vinjsh saka stastit par to,ka shavis(vai palidzejis) shaut ebrejus Riga soda vieniba.Par gada skaitljiem vinjsh nerunaja. Es tam sakuma ipashi nepieversu uzmanibu,jo domaju,ka tie ir dzeruma murgi,delirijas utt. Tachu ieklausoties dziljak,ta tiesham vareja but taisniba. Shis zveribas grauza sho cilveku visu dzivi.Dzives nogale shis vainas slogs vareja kljut sevishkji smags un neizturams.Plus,vel vientuliba un alkoholisms. Ipashu nozjelu savos stastos shis cilveks neizradija,viss tika stastits sausi,ka faktu konstateshanas atskaite. Man bija pretigi to visu klausities un paldies Dievam(Universam) es sho cilveku vairak nesatiku. Daudz gadus velak Toronto es satiku citu latvieshu pensionaru-tadu,kursh ari nekautrejas atzit(jau 1'ja tikshanas reize!),ka ir dienejos vacu armija(par vienibu un dalju vinjsh nerunaja). Vinsh par sho faktu bija gandriz lepns,pat sajutot manu nepatiku pret sevi,vinjsh vel entuziastiskak saka stastit par to,ka nav bijis shavejs,bet dokumentu viltotajs-vinjam esot bijis labs rokraksts un makslinieka dotibas. Vinsh stastija,ka sagatavojis ljoti daudz falshu dojumentu latvieshiem,kuri dienejushi vacu armijas daljas-lai tie varetu bez problemam izbraukt no Latvijas uz Rietumiem. Vinjsh ari nekautrejas but atklati antisemitisks savos uzskatos,kas gan man nebija nekads parsteigums,jo daudz arzemju latvieshu tadi bija. Ironija bija tada,ka ierodoties Toronto,vinjsh visu savu dzivi bija,ka makslinieks gleznoja ebreju advokatu un to gjimenju(daudz bernu) portretus.Ta vinjsh pelnija naudu. To visu sakot,gribu teikt,ka tiesham ljoti daudz Araja komandas puishi tika uz Rietumiem neviena neatpaziti-ar falshiem dokumentiem. Daudzi inkognito nodzivoja klusu,parastu dzivi,darot parastus darbus,tachu ieksha slepjot sho briesmigo noziegumu-civiliedzivotaju iznicinashanu Latvija vacu okupacijas laika. Un ir taisniba,ka nav svarigi vai shis cilveks ir bijis shoferis,snjabja sagadnieks vacieshiem vai pashrocigs shavejs-vinji visi ir lidzvainigi,ka atbalstija shos zverigos noziegumus pret civiliedzivotajiem Riga. Pilnigi piekritu Letinjam!

H.Cukuram nevar būt un nekad nebūs vieta Brāļu kapos. Labākais zinātnisks pētījums par šo tēmu joprojām pieder vēstures profesora Andrieva Ezergaiļa spalvai "Holokausts vācu okupētajā Latvijā 1941 - 1944" (1999). Grāmatā ir 30 lpp. garš un sīks apraksts par "Arāja komandas" darbību, struktūru, sastāvu, ieskaitot 104 atsauces, no tās 1.dienas līdz Arāja nonākšanai Leģiona, kurā Arājs pat kādu laiku bija virsnieks un rotas komandieris. "Arāja komandā" bija ļoti sīka dažāda darbu (pareizāk "nedarbu") sadale, kā kurā slepkavības akcijā. Bija tādi, kas nošaujamos (bērnus, garīgi slimos, komunistus, čigānus, Latvijas un ārzemju žīdus utt.) dzina uz bedrēm, bija sargi un tādi, kas šāva. Atkal citiem bija uzdevums veikt t.s. "žēlastības" kontrolšāvienus tiem, kas uzreiz nebija trāpīti nāvējoši. Bija tādi, kas likvidējamos iedzina "zilos autobusos", lai vestu uz šaušanām provincē. Bija sagādes virsnieki, kas šāvējiem veda desas, šņabi un cigaretes. Bija tādi, kas ļīkiem lauza ārā zelta zobus. Bija arī "birokrāti", kas saskaitīja līķus utt., bija novērotāji un kontrolieri, kas nekad no mašīnas ārā nekāpa. Kas šo Ezergaiļa grāmatu nav izlasījis, vispār nav tiesīgs runāt līdzi par šo tēmu. S.c. autors jau toreiz min, ka neapgāžamu pierādījumu tam, ka pats Cukurs šāva, patiešām nav, ko viņš vēlreiz apliecināja žurnālā "Nedēļa" 19/2006. Baibas Šābertes grāmata "Ļaujiet man runāt" ir vērtīgs pienesums diskusijai par H.Cukuru, bet nav zinātnisks, bet angažētas žurnālistes subjektīvs un nezinātnisks darbs un arī kā tāds vērtējams. Savā gramata Ezergailis apraksta H.Cukura u.c. līdzdalību žīdu sadzīšanā kolonnās un aizvešanā no Rīgas geto uz Rumbulu, kas sākās 1941.g. 30.novembra agrā rītā, pret ko bija pretestība, ko nežēlīgi apspieda Arāja vīri, to starpā arī pats Arājs un H.Cukurs. Ap pusdienas laiku 600 - 1.000 nogalināto gulējuši uz geto ielām. Pierādīt, kurš no šiem ap 100 Arāju vīriem šāva kurā ielas stūrī, mājā vai kaktā, vairs nekad nebūs iespējami. Bet nav šaubu, ka Cukurs tur bija klāt. Un pat ja viņš nebūtu šāvis pats, viņš vienmēr ir un būs līdzvainīgs pie šīm nezvērībām. Nevainīgu "Arāja komandas" šoferu vai mehāniķu nevarēja būt un nebija. Analoģijas ziņā sastāvēšana "Arāja komandā" nav salīdzināma ar PSKP vai NSDAP, bet ar teroristu grupu, kuras dalībniekiem ir dažādas funkcijas - no šķietami nevainīgām darbībām, piem. ieroču sagādāšana, noziegumu plānošana līdz to praktiskai pielietošanai un slepkavošanai. Tamdēļ vainas pakāpe katram ir atsevišķa, arī Jēkabpils policista slepkavībā pašam šāvējam protams būs daudz smagāks sods nekā tam, kas sēdēja pie laupītāju mašīnas stūres. Bet līdzvainīgi ir visi, vismaz pie sastāvēšanas noziedznieku grupējumā, laupītāju vai slepkavu bandai. Tāpat arī H.Cukura gadījumā. Ja nevar pierādīt, ka viņš pats ir šāvis, tad viņš ir sodāms kā Arāja slepkavu komandas piederīgais. Te arī nav vietas "nevainības prezumpcijas" principam, kas šai gadījumā nestrādā tāpat kā Jēkabpils šofera gadījumā. S.c. kura neatkarīga tiesa ir konstātējusi Ļeņina vai Staļina vainu? Ja nav, vai abi būtu nevainīgi ?!? Absurda loģika. Tieši uz Dienvidamerikas valstīm, kuras vairums pēckara gados bija ne visai demokrātiskas vai pat militāras diktatūras, devās simtiem līdz tukstošiem nacistu noziedznieku un tur dzīvoja cepuri kuldami, jo zināja, ka šīs valstis viņus nekad neizdos piem. uz tiesāšanu Vācijā vai Izraēlā. Arī tas protams nav pierādījums, ka H.Cukurs ir vainīgs. Bet tikpat maz ticami ir kaut kādas Brazīlijas tiesas spriedumi par Cukura nevainību. Tie nav vērti pat papīru, uz kura tie rakstīti. Atkārtoju: pat ja pats H.Cukurs nav veicis slepkavības, viņš nenoliedzami ir sastāvējis noziedzīgajā "Arāja komandā" un līdz ar to ir līdzvainīgs arī pie slepkavībām. H.Cukuram tamdēļ nevar būt un nekad nebūs vieta Brāļu kapos.

Fonda dibinātājs Roberts Klimovičs, Latgales čekistu pēcnācējs taisa biznesu uz trača rēķina. Par trača autoru naudu Roberts, tēlojot komisāru Migrē, izdesoja Dienvidameriku un ASV. Par saviem iespaidiem šīs ekzotiskās ekskursijas laikā, pašpasludinātais žurnālists un vēsturnieks uzņēma filmu, kur vienīgie pierādījumi H. Cukura nevainībai ir intervija ar kara noziedznieka Viktora Arāja ēbreju šaušanas komandas biedra H. Cukura miesīgo bērnu (!!!???) liecības un inrervija ar Urugvajas pensionāru, kurš tādu Latviju savā mūžā nav redzējis. Pārejā daļā šis leģendu mednieks atturas no konkrētiem pierādījumiem, izklāstot, ka Cukuram pēc 1940.gada piedāvāts svarīgs, gandrīz ar boļševiku valsts noslēpumiem saistīts darbs Maskavā, bet viņš no tā patriotisku jūtu vadīts atteicies. Tad Latvijas armijas kapteins atgriezies savā pagastā, brīvi braukājot ar savu automašīnu laikā, kad staļinieši apšāva ne tikai visus Latvijas armijas virsniekus, bet arī tos, uz kuriem krita vismazākā aizdomas. Sākoties karam Cukurs ar savu grupu braši esot cīnījis ar Sarkano Armiju, saņemot veselu baru skrandaiņu gūstā, bet iekūlies ķezā, jo nez kāpēc vācieši viņu gribējuši nošaut. Par laimi, ceļā uz nošaušanu, Cukuru ieraudzījis V. Arājs un Cukuram nekas cits nav atlicis kā brīvprātīgi iestāties žīdu šāvēju komandā. Šo baiku Klimovičs izklāsta tik pārliecinoši, ka šaubu nav - Roberts Klimovičš to ir redzējis savām acīm. Ieteiktu paskatīties un palasīt šīs baikas, varbūt pāries vēlme tiem, kas grib ziedot naudu trača cēlājiem.

Cukura fonda valdē ievēlēts pazīstamā Hitlera apjūsmotāja Viktora Birzes vadītās NS pārstāvis, kas ir arī visiem zināmo Vācijas neonacistu NPD sabiedrotie... Brīnos, ka īpaši R.Valters & B.Šāberte (kurus līdz šim uzskatīju par cienījamiem cilvēkiem) nesaprata, ka viņi paši līdz ar to uz ilgiem laikiem būs apzīmogoti ar nacistu smaku un visa fonda valde jau sevi ir norakusi. No šīs smirdīgās smakas viņi nekad vairs vaļā netiks.

Cukurs visus savus izgudrojumus un sasniegumus pārsvītroja BRĪVPRĀTĪGI iestājoties slepkavu bandā.