Apstiprinot lokālplānojumus, šo īpašumu izmantošanas iespējas būs plašākas un, iespējams, potenciālajiem pircējiem kārdinošākas. Turklāt potenciālajam pircējam tiks ietaupīti prāvi naudas līdzekļi un laiks, kas būtu nepieciešams lokālplānojuma izstrādei un akceptēšanai. Tiek lēsts, ka lokālplānojuma izstrādei vidēji nepieciešams gads līdz divi, ja ir svarīga tā redakcijas pilnveidošana.
Lokālplānojumus izstrādāja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes speciālisti, taču netiek atklāts, cik lielus līdzekļus no pašvaldības budžeta tas prasīja.
Komiteja: «Jā»
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jau atbalstījusi lēmumprojektu par zemesgabalu Mednieka ielā 7 un turpat esoša neliela zemesgabala bez adreses, kā arī īpašumu Dainas ielā 8, Skolas ielā 32, Tallinas ielā 6 un Tallinas ielā 10, un Murjāņu ielā 72 un Murjāņu ielā b/n lokālplānojuma apstiprināšanu. Visu šo īpašumu pārdošanu izsolē Rīgas domnieki akceptēja šovasar, izraisot opozīcijas un sabiedrības protestus, jo daļā šo īpašumu iepriekš atradās izglītības iestādes vai tie bija plānoti šādiem mērķiem. Jau noteiktas šo īpašumu izsoļu sākumcenas un iezīmēts aptuvenais izsoļu norises laiks – lielākoties vēl šogad. Īpašumu izsole Mednieku, Dainas un Skolas ielās varētu notikt oktobrī, to sākumcenas noteiktas attiecīgi 1,11 milj. eiro, 1,14 milj. eiro un 4,53 milj. eiro apmērā. Trīs īpašumus Tallinas ielā – papildu arī Tallinas ielā 8 – varētu mēģināt izsolīt novembrī. Tiem izsoles sākumcena vēl nav noteikta, izriet no informācijas Rīgas domes Īpašuma departamenta mājaslapā. Arī īpašumiem Murjāņu ielā, kur sākta, bet, sākoties krīzei, apturēta 22,5 milj. eiro vērtas Rīgas nedzirdīgo bērnu internātskolas un stadiona būvniecība, izsoles sākumcena nav noteikta, taču izsole varētu notikt oktobrī.
Savādāk nevar
Lokālplānojums izstrādāts arī vairākiem citiem pārdošanai paredzētiem īpašumiem – Slokas ielā 65, Mildas ielā 6 un Berģu ielā 4. Gan īpašumu Slokas ielā, uz kura atrodas izcilā arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projektēta skolas ēka un kurā iepriekš strādāja Rīgas 1. maiņu (vakara) vidusskola, gan faktiski par graustu uzskatāmo ēku un zemi zem tā Berģu ielā 4 Rīgas dome jau mēģinājusi izsolīt, taču neveiksmīgi. Šoruden paredzēta atkārtota Slokas ielas īpašuma izsole, sākumcena gan samazināta krietni – vasaras vidū tā bija noteikta 400,4 tūkst. eiro, šobrīd – 340,3 tūkst. eiro. Izsolei jūlijā nebija pieteicies neviens pretendents. Berģu ielas īpašumu pagaidām netiek mēģināts atkārtoti pārdot, taču no lokālplānojuma dokumentiem izriet, ka, nemainot tam atļauto izmantošanas mērķi, pārdošana ir mazticama. «Būtisks šķērslis potenciālo pircēju piesaistei ir zemesgabala atrašanās publiskās apbūves teritorijā, kur ir ļoti ierobežota šī nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas iespēja,» teikts izstrādātā lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā.
«Minētie zemesgabali ir pašvaldības īpašums un, lai nodrošinātu pilnvērtīgas pašvaldības īpašuma izmantošanas iespējas, kā arī racionālu un ilgtspējīgu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, bija nepieciešams izstrādāt lokālplānojumus.» Tāda ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atbilde uz jautājumu, kādēļ izstrādāti lokālplānojumi pārdošanai paredzētiem īpašumiem.
Būs vieglāk
Pētot, kas piedāvāts lokālplānojumos, secināms, ka, piemēram, īpašumam ar plašo pēc jūgendstila arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta tapušo namu Skolas ielā, kur iepriekš atradās Rīgas Herdera vidusskola, atļauto izmantošanu plānots mainīt no publiskas apbūves teritoriju uz jauktas centra apbūves teritoriju ar dzīvojamās funkcijas īpatsvaru apbūvē vismaz 80%. «Publiskās apbūves teritorijas saglabāšana īpašumam, kas nav nepieciešams pašvaldības funkcijām vai komercdarbībai, neatbilstu labas pārvaldības principam un sabiedrības interesēm. Atbilstošas īpašuma izmantošanas noteikšana, radot iespēju daudzveidīgākām saimnieciskajām darbībām, arī uzņēmējdarbībai, var labvēlīgi ietekmēt ne tikai katra konkrētā nekustamā īpašuma attīstības plānus, bet apkaimi un pilsētu kopumā,» teikts lokālplāna paskaidrojuma rakstā.
Dzīvokļus Rīgas centrā un klusajā centrā joprojām pērk termiņuzturēšanās atļauju tīkotāji, liecina nekustamo īpašumu kompāniju informācija. Līdz ar izmaiņām Pilsonības un imigrācijas likumā, kas no 1. septembra būtiski palielina soli atļaujas saņemšanai, šovasar ārvalstnieki dzīvokļus pirkuši vēl aktīvāk, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Realia speciālisti.
Ar skandālu
Arī īpašumam Mednieku ielai 7, kur līdz šim atradās SIA Veselības centrs 11, atļauto izmantošanu plānots mainīt no publiskās apbūves – ārstniecības iestādes teritorijas – uz jauktas centru apbūves teritoriju, kur dzīvojamās funkcijas īpatsvars zemesgabala apbūvē ir vismaz 40%.
Jāatgādina, ka īpašuma atbrīvošana notika visai skandalozā veidā – veselības centrs jau vairākus gadus ēkā strādāja bez nomas līguma ar pašvaldības SIA Rīgas nami – līdz jūnija sākumā, aizbildinoties ar ēkas slikto tehnisko stāvokli, tā tika slēgta. Rīgas nami toreiz ziņoja – «uz laiku». Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis dod mājienus, ka ēka esot vajadzīga «nelatviskiem investoriem».
Citiem pašiem
No vienas puses, izstrādāts lokālplānojums īpašumam dos pievienoto vērtību, kas to ļautu pārdot dārgāk. Nekustamā īpašuma jomas eksperti jau iepriekš norādījuši, ka Rīgas domei nevis būtu jācenšas par katru cenu izpārdot savus īpašumus, bet gan pašai ieguldīt, piemēram, to infrastruktūras sakārtošanā, kas ļautu tos realizēt vai iznomāt par augstāku maksu. No otras puses, nav skaidrs, kāpēc pašvaldības attieksme nav vienāda attiecībā uz visiem īpašumiem, jo, piemēram, Lucavsalas 103 ha potenciālajam pircējam (arī šī izsole iecerēta oktobrī, sākumcena – 26,58 milj. eiro) jārēķinās, ka, «nodrošinot Lucavsalas teritorijas vienotu attīstību, nepieciešams izstrādāt lokālplānojumu». Arī citiem uzņēmumiem tas jādara par pašu līdzekļiem, piemēram, SIA Biznesa centrs Zaķusala, kas Zaķusalas ziemeļu daļā plāno izveidot konferenču un biznesa centru. Lokālplānojuma mērķis ir precizēt telpiskās attīstības risinājumus – apbūves stāvu skaitu, satiksmes organizācijas risinājumus un zonējumus, kā arī izvērtēt Zaķusalas ziemeļu daļas teritorijas perspektīvās attīstības iespējas, norāda pašvaldībā, kur arī uzsver – uzņēmums to pieteicies veikt pats, jo tam ir izstrādāta teritorijas attīstības iecere.
Šobrīd Rīgā tiek izstrādāti četri lokālplānojumi pēc pašvaldības un trīs pēc juridisku personu ierosinājuma. Pašvaldība lokālplānojumus izstrādā prioritāri attīstāmām teritorijām un teritorijām, kas ir pašvaldības īpašumā.
Plašāk lasiet ceturtdienas, 4.septembra, laikrakstā Dienas Bizness!