Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis gan norāda - neko vairāk par statūtos ierakstīto viņš Rīgai apsolīt nevarot, jo pret visā pašvaldībām attieksme esot vienāda. Jaunsleinis arī atzina, ka Pašvaldību savienība priekšvēlēšanu gadā ir ierauta politiskajās intrigās.
Rīga par apņemšanos izstāties no LPS paziņoja septembra beigās - pēc Pašvaldību savienības domes sēdes, kurā lemts par nākamā gada valsts budžetu. Rīgas un atsevišķu citu lielo pilsētu vadība skaļi paudušas neapmierinātu par to, ka nākamgad proporcija iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē iecerēta nemainīga, pašvaldībām arī nākamgad saņemot 80 procentus gribēto 85 procentu vietā. Valdības piedāvājuma dēļ Rīga zaudēšot 14 miljonus latu - ar šādiem aprēķiniem vēlmi atstāt Pašvaldību savienību, kas tam esot piekritusi, pamato Ušakovs.
Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis gan uzsver - par Finanšu ministrijas piedāvāto proporciju balsojums LPS domes sēdē nav noticis, un organizācija tam nepiekrīt. Tāpēc Rīgas pārmetumi pašvaldību savienībai viņam neesot saprotami - aizvainojums pret valdību gan, saka Jaunsleinis.
Pašvaldību savienības ārkārtas domes sēde, ko aicina sasaukt gan Ventspils pilsētas dome, gan partiju "Reģionu alianse" pārstāvoši novadu vadītāji, varētu notikt pēc valsts budžeta pieņemšanas pirmajā lasījumā, pieļāva Jaunsleinis. Viņš arī pauda cerību, ka Rīga tomēr no savienības neizstāsies - tomēr, ja tas notiks, LPS attieksme pret galvaspilsētu nemainīsies un tā turpinās aizstāvēt arī Rīgas intereses.
Arī valdības pārstāvji otrdien izteikušies, ka nevēlas sašķelt Pašvaldību savienību, jo vēloties saglabāt to kā nozīmīgu sociālo partneri. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs no Reformu partijas aicināja Jaunsleini iniciēt iekšējās reformas, kas nodrošinātu pārdomātu un līdzsvarotu visu pašvaldību interešu aizstāvību. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) saskata tieši Rīgas mēra vainu Pašvaldību savienības novājināšanā.
Jaunsleinis gan uzsver, ka nākamā gada budžeta veidošanā nekorekti rīkojusies tieši valdība, uzkraujot darbaspēka nodokļu mazināšanu uz pašvaldību pleciem. Tāpēc cīņu par nodokļa sadali gaidāma arī Saeimā.