Plašas domnieku diskusijas izvērtās par to, kā noteikt vai pacientam ir dzīvībai bīstams veselības stāvoklis, lai izsaukumu novērtētu kā pamatotu vai nepamatotu. Rīgas domes Labklājības departamenta veselības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Rempe sacīja, ka to nosakot MK noteikumi, kur ir kritēriji, kad cietušajiem ir dzīvībai bīstama situācija, bet pārējos gadījumos ir jāmaksā.
Diena jau rakstīja, ka pēc ārstu stāstītā, šobrīd daudzi cilvēki "ātros" sauc, jo tā ir ātrāk un ērtāk, nekā iet pie ģimenes ārsta un gaidīt rindā. Gan Rīgas dome, gan Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas (RĀMPS) ārsti aicinājušo naudas iekasēšanu un tarifu paaugstinājumu neuztvert kā sodu.
"Tā vienkārši ir bremzēšanas sistēma, lai cilvēki, pirms ķeras pie telefona padomātu, vai tiešām ir nepieciešams iesaistīt ātro palīdzību," saka RĀMPS operatīvās daļas vadītāja Vija Grigale. Arī pašvaldības labklājības departamenta veselības pārvaldes priekšnieks M. Rempe norāda, ka tarifu celšana netiek darīta ar mērķi pelnīt, bet gan ar nolūku garantēt palīdzību tiem, kam tā tiešām ir nepieciešama. Piemēram, pērn no 212 665 izsaukumiem, uz kuriem palīgā steidzās RĀMPS mediķi, ceturtā daļa jeb 49 370 bija nepamatoti, par ko iekasēti gandrīz 50 tūkstoši latu.
Lai gan šie 15 lati būs zināma bremze, Dienas uzrunātie izteica šaubas, vai tie būtiski uzlabos situāciju, jo kaut kas mainīsies tikai tad, kad Latvijā būs pieejami un ieinteresēti ģimenes ārsti, konsultācijas varēs saņemt arī naktī un uz izmeklējumiem nebūs jāgaida nedēļām vai pat mēnešiem ilgi. Tikai tad ātrā palīdzība vairs netiks izmantota kā plāksteris, ir pārliecināti mediķi.