Viņa informēja, ka Rīgas pilsētas būvvalde darbu ar nelegālajām autostāvvietām veic nepārtraukti. Laika ierobežojumus nosaka Administratīvā procesa likumā noteiktās dokumentācijas sagatavošana, tādēļ patvaļīgi funkcionējošās autostāvvietas tiek apzinātas un likvidētas pakāpeniski.
Žūka uzsvēra, ka būvvaldes mērķis ir panākt autostāvvietu pārveidošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nevis tās slēgt. Būvvaldes darbs ir vērsts uz to, lai autostāvvietās tiktu ievērotas prasības, kas attiecas gan uz cietā seguma ieklāšanu, gan notekūdeņu atbilstošu novadīšanu, gan uz teritorijas apzaļumošanu, kā arī blakus esošo ēku iedzīvotāju interešu ievērošanu. Žūka minēja, ka par to likvidēšanu tiek spriests tikai tad, kad autostāvvietu īpašnieki nereaģē uz pilsētas būvvaldes norādījumiem izbūvēt šīs stāvvietas likumīgi, ievērojot visas noteiktās prasības. Taču ir arī autostāvvietu īpašnieki, kas vēršas pilsētas būvvaldē, lai konsultētos ar speciālistiem un pakāpeniski legalizētu stāvvietu, līdz ar to, ja būvvalde konstatē, ka tiek panākta abpusēja komunikācija, tā dod laiku teritorijas atbilstošai labiekārtošanai.
Žūka pastāstīja, ka nelegālo autostāvvietu ir daudz un to skaits apsekošanas laikā turpina pieaugt. No šobrīd kopumā apzinātajām 206 autostāvvietām 100 ir atzītas par patvaļīgi funkcionējošām. Šobrīd būvvalde ir aizvērusi četras stāvvietas, bet sešas savu darbību izbeigušas labprātīgi.
Žūka atklāja, ka visu to autostāvvietu īpašniekiem vai pārvaldītājiem, kam par patvaļīgu teritorijas ekspluatēšanu neatbilstoši funkcijai ir sagatavots atzinums, ir piemērots arī administratīvais sods. Par pirmreizēju pārkāpumu vidējais sods juridiskai personai ir no 2000 līdz 2500 eiro, bet fiziskai personai - no 800 līdz 1000 eiro. Ja šis pārkāpums tiek konstatēts atkārtoti, soda nauda pieaug, informēja Žūka.
Jau tika ziņots, ka marta sākumā Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs informēja, ka liela daļa autostāvvietu Rīgā ir nelikumīgas.
Vircavs minēja, ka līdz martam Rīgas centrā bija pārbaudītas 110 autostāvvietas. No tām aptuveni 70 nebija izņemtas būvatļaujas, un no būvniecības viedokļa tās bija likvidējamas.
Kā skaidroja amatpersona, ja šo stāvvietu īpašnieki neliksies par situāciju ne zinis, nesakārtos dokumentāciju un neaprīkos stāvvietas atbilstoši prasībām, tiks spriests par to likvidēšanu.
Kā pastāstīja Vircavs, autostāvvietām problēmas ir ne tikai ar dokumentāciju, bet arī ar atbilstošu prasību ieviešanu, piemēram, tām ir jābūt cietajam segumam, jāievēro noteikts attālums līdz kaimiņu zemesgabalam, sasniedzot noteiktu automašīnu daudzumu, ir jābūt pieslēgumam pie notekūdeņu kanalizācijas sistēmas.
Ja būvvalde pārbaudes veiks ārpus centra, Vircavs prognozēja, ka situācija būs vēl sliktāka.