Juridiski pārņemt apsaimniekošanā savu namu nav sarežģīti, taču ne allaž tas izdodas,
turklāt jāprot arī saimniekot
Kad jālabo jumts, jāsiltina sienas, lai par apkuri būtu mazāks rēķins, jāremontē kāpņu telpas, kāds būs pagalms - ar puķu dobēm vai tikai zāliens, cik bieži sētniekam tas jāsatīra - it kā nieki, par kuriem daudzdzīvokļu namos mītošie dažbrīd iedomājas tikai tad, kad kārtējo reizi piemēslota kāpņu telpa vai bargā ziemā izsalušā dzīvoklī saņem milzīgus apkures rēķinus. Ir nami, kuros iedzīvotāji šī lietas izlemj paši. Tādu gan nav daudz - no kopumā 30 000 privatizācijā nodoto namu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu vai biedrību Latvijā patlaban nodibinājušas vien 394 mājas. Pārējās palikušas valsts vai pašvaldības valdījumā vai pilnvarojušas rūpes par māju uzņemties speciālas apsaimniekotāju firmas vai bijušās namu pārvaldes.
Vairākumam jāsasparojas
Nodibināt biedrību un sākt saimniekot savā mājā pašiem nav sarežģīti. Jāsasauc mājas iedzīvotāju sapulce, vismaz 51% jānobalso par kooperatīva vai biedrības dibināšanu. Tad ne vēlāk divu nedēļu laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dibināšanas dokumenti. Kooperatīva veidošanai nepieciešams arī pamatkapitāls - Ls 200, taču biedrības dibināšanai tas nav vajadzīgs. Kad biedrība vai kooperatīvs nodibināts, jāraksta iesniegums iepriekšējam mājas valdītājam - pašvaldībai vai valstij, kura divu mēnešu laikā māju nodod iedzīvotājiem. Jāatver konts un jāvienojas, kas māju apsaimniekos, tad ar šo personu jāslēdz darba līgums. Un viss.
Kāpēc tomēr šādu ceļu namu iedzīvotāji Latvijā patlaban reti izvēlas, ieskicē valsts aģentūras Mājokļu aģentūra (MA) 2006.gada pētījums, kurā aptaujātas mājas, kuras iedzīvotāji jau pārņēmuši apsaimniekošanā. Visbiežāk cilvēki saskārušies ar grūtībām sasaukt sapulci (32%), informācijas trūkumu par procesu (32%) un grūtībām vienoties (29%). Lielākoties biedrības iniciators ir kāds mājā dzīvojošais entuziasts, kurš pārliecina pārējos, ievērojusi MA mājokļu apsaimniekošanas departamenta direktore Irisa Simanoviča.
Pašvaldībām jāpalīdz
Ar daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju informēšanu par iespējām pārņemt māju savā apsaimniekošanā patlaban nodarbojas MA. Tā piedāvā mācības apsaimniekošanā un konsultācijas, taču, pēc I.Simanovičas vārdiem, daudz kas atkarīgs arī no pašvaldības. Piemēram, Valmiera jau privatizācijas sākumposmā visādi stimulējusi, lai daudzdzīvokļu namus pārņemtu iedzīvotāji - gan ar apsaimniekošanas kursiem, gan finansiālu palīdzību.
Sliktais piemērs. Visu bremzējot apkures dārdzība
Māja: Ogres rajons, Ikšķiles l.t. Aizupes.
Aizupes iemītniece
Oļesja Poladova
"Nu, redziet, kāju var izbāzt cauri," rādot šķirbu kāpņu telpas ārdurvīs, saka Aizupes nama iemītniece Sanita Zālīte-Reisa, "un mums vēl jāmaksā par kāpņu telpas apkuri!" Kaut arī piecstāvu daudzdzīvokļu māju 2002.gadā apsaimniekošanā pārņēma paši iedzīvotāji, tā uzlabojumus nav piedzīvojusi, vienīgais - "jumtu saremontēja", atceras iemītniece Oļesja Poladova. "Gadu apsaimniekošanas maksu pacēla līdz 45 santīmiem, tad tā atkal bija iepriekšējā - 18 santīmu par kvadrātmetru," viņa atceras. "Man ir divi mazi bērni, gribētu, lai te pagalmā ir smilšu kaste. Vairākkārt tas ir sacīts mājas pārvaldniekam, esmu pat gatava samest šo naudiņu," saka O.Poladova. Pirms mēneša smiltis atvestas - pagalma zālienā guļ gan jau ar nezālēm apaugusi melnzeme puķu dobēm, gan gaišās smiltiņas smilšu kastei.
Vissāpīgākais jautājums Aizupēs ir apkure. "Viens lats kvadrātmetrā - nekur Ogrē tādas cenas nav," saka O.Poladova. Mājas pārvaldnieks Roberts Gulāns Dienai atzīst, ka "apkure ir totāla problēma". "Esam atkarīgi no Meža tehnikuma, viņi liek drausmīgu cenu. Tagad cīnāmies, lai līdz ziemai paši savu gāzes katlu iegādātos," stāsta R.Gulāns - līdz ar to novārtā palikušas citas problēmas. Tiesa, kur ņemt naudu, vēl nav izlemts. Kredītu tā kā baidoties ņemt, pašvaldība nepalīdz, nama iedzīvotājiem piedāvāts "samesties" - no dzīvokļa ap Ls 800. Vēl pēdējā kopsapulcē apsaimniekošanas maksu nolemts pacelt līdz 25 santīmiem. 2000 latu ir arī uzkrāti.
"Bet tik daudz kam naudu nemaz nevajag, tikai darbu - puķu dobes izveidot, zirnekļu tīklus kāpņu telpā iztīrīt, sienas nomazgāt, zāli nopļaut," saka S.Zālīte-Reisa. Tiesa, nedz viņa pati, nedz O.Poladova nav gatavas uzņemties šo atbildību, jo uzskata, ka tam nepieciešams iziet apsaimniekošanas apmācību.
Labais piemērs. Ar kredītu līdzēja pašvaldība
Māja: Valmiera, Stacijas iela 10
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs "Stade" Valdes priekšsēdētāja
Sandra Ozoliņa
Pie nama fasādes ar baltām plāksnēm rokās uz "žirafes" rosās pāris celtnieku. "Siltinām pārējās sienas, pērn nosiltinājām tikai mājas galus," paskaidro Sandra Ozoliņa - dzīvokļu īpašnieku kooperatīva Stade valdes priekšsēdētāja. Stacijas ielas 10.nama iemītnieki pilsētā bijuši pirmie, kas sākuši apsaimniekot paši.
Sākums gan nav bijis īpaši viegls - pirms astoņiem gadiem S.Ozoliņa bija tikko iegādājusies šajā mājā dzīvokli, bet "nevarēju izturēt to nekopto pagalmu - pārbāztie atkritumu konteineri, zāliena nav, bedres kā no būvlaukuma palikušas". Sākusi runāties ar kaimiņiem, sasaukta kopsapulce un kooperatīvs nodibināts. S.Ozoliņa ievēlēta kā priekšsēdētāja. "Sākumā bija daudz parādnieku, kas nemaksāja apsaimniekošanas maksu, kas pāris gadu bija vēl 16 santīmu kvadrātmetrā. Bija gadījumi, kad draudēju pat ar tiesu. Taču drīz viss mainījās - cilvēki redzēja, ka darbi notiek un sāka labprāt maksāt," stāsta S.Ozoliņa. Viens no pirmajiem darbiem bija pagalma sakārtošana - bērnu rotaļlaukuma, zāliena izveide, atkritumu konteineru laukuma izveide citā vietā, apmaļu mūrēšana. Tomēr pats pirmais veikums bija pilnīga jumta nomaiņa. Šim nolūkam kooperatīvs paņēmis Ls 5000 lielu bezprocentu aizdevumu no Valmieras domes, kas četros gados jāatdod. Otru aizdevumu paņēmuši kāpņu telpu remontam un ārdurvju nomaiņai, trešo - mājas galu siltināšanai. Vienīgais pašvaldības nosacījums - ir kāda dzīvokļa ieķīlāšana. Kooperatīvs nolēmis, ka tam, kas to darīs, samazinās apsaimniekošanas maksu. Patlaban saistībā ar siltināšanas kredītu apsaimniekošanas maksa ir 40 santīmu kvadrātmetrā. Parasti - 25 santīmi. Par energoefektivitātes celšanas rezultātu grūti vēl spriest - pērnajā ziemā par apkuri, ko piegādā pilsēta, bija jāmaksā 39 santīmi par kvadrātmetru.
Slikatis piemērs. Tā arī nespēj vienoties
Liepāja, Klaipēdas ielas 130.nams
Bijušās namu pārvaldes, SIA Vecliepāja klienti
Piecstāvu ēka ar 45 dzīvokļiem, kuru lodžijas greznojas ziediem - Klaipēdas ielas 130.nams joprojām ir bijušās namu pārvaldes SIA Vecliepāja klients. Daļa iemītnieku gribētu dibināt savu biedrību, taču kaimiņi joprojām nespēj vienoties, daļu baida vārds "kredīts", citus - lielāka apsaimniekošanas maksa.
"Mums ir tādas pašas problēmas kā vairumam," uzsver mājas iedzīvotāja Mirdza Žilinska. Mājas vecākais Armands Žilinskis un iedzīvotāja Milda Biruta Brensone Dienai pastāsta, kādi aptuveni ir izdevumi, šeit dzīvojot: apsaimniekošanas maksa 30 santīmi par kvadrātmetru, par apkuri ziemā jāmaksā "no 70 līdz 80 santīmiem, pat vairāk". "Mistiskie siltā ūdens zudumi - kādi pieci lati," saka A.Žilinskis, "mūsu mājai arī ir parāds - vairāki tūkstoši latu par uzliktajiem siltummezgliem un cauruļu siltināšanu. Mēs šo summu nevaram nosegt," viņš spriež. Sienas nav siltinātas kā vairumam Liepājas namu. Taču ir jaunas ārdurvis, dzeltena, tīra, nesen krāsota kāpņutelpa. To paveicis apsaimniekotājs, bet iedzīvotāju domas dalās, vai remonts noticis tāpēc, ka namu pārvaldei sarīkojuši "skandālu", vai arī bez tā. Viņi par namu pārvaldi nesūdzas. Tomēr, M.Žilinskai šķiet, ja māju pārvaldītu paši, tad varbūt izvēlētos izdevīgākus darbu izpildītājus. Iedzīvotāja Vivita Ruņģe līdz ar pārējiem atzīst, ka gribētu paši apsaimniekot māju, taču "mums nav tāda cilvēka, kas uzņemtos vadību". "Tie, kuri strādā, ir aizņemti no rīta līdz vakaram un vienkārši nespētu to veikt, bet tie, kuri dzīvojas pa mājām, vairs to nevēlas uzņemties," saka V.Ruņģe.
Galvenie izdevumi (mēnesī):
- Apsaimniekošanas maksa: 30 s/kvm
- Maksa par apkuri: 70-80 s/kvm un vairāk
- Maksa par siltā ūdens zudumiem: ap Ls 5 dzīvoklim
Labais piemērs. Siltina un ietaupa uz apkuri
Liepāja, Klaipēdas iela 108.
Dzīvokļu īpašnieku biedrība "Jūrmala 108"
Mājas iedzīvotāja Sofija Stankeviča apmierināta
Klaipēdas ielas 108.mājas iedzīvotāji "atdalījās" no namu pārvaldes 2005.gadā, kad nodibināja savu mājas apsaimniekošanas biedrību, "lai sakārtotu māju, jo stāvoklis bija briesmīgs", Dienai stāsta biedrības priekšsēdētāja Zaiga Mihailova. Pirms tam viņa pati apstaigājusi katru dzīvokli un ar katru iedzīvotāju runājusi atsevišķi. Aizejot no namu pārvaldes, mājas apsaimniekošanas maksa sākumā palika tāda pati - 24 santīmi par kvadrātmetru. "Caur valsts aģentūru Mājokļu aģentūra mēs veicām mājas energoauditu. Tas ļāva saprast, kādi uzlabojumi mūsu mājai ir vajadzīgi. Tad paņēmām pirmo kredītu (Ls 46 100) mājas renovācijai un vienojāmies par apsaimniekošanas maksu 35 santīmi. Par kredītu atjaunojām jumtu, siltinājām bēniņus, gala sienas, nomainījām santehniku pagrabā, apmetām mājas pamatnīti, atjaunojām ieejas durvju jumtiņus," stāsta Z.Mihailova. Šogad paņēmuši vēl vienu kredītu - 35 tūkstošus latu, un apsaimniekošanas maksu pacēluši līdz 45 santīmiem. "Mainām kanalizācijas un aukstā un siltā ūdens stāvvadus, dvieļu žāvētāju stāvvadiņus vannas istabās. Ekonomija jau ir jūtama: par apkuri, ko piegādā pilsēta, ziemā maksājām 28-35 santīmus uz kvadrātmetru, citās mājās tā ir pat latu liela. Tas gan vēl nav viss. Nesen pabeigta logu nomaiņa kāpņutelpās. Pēc kopējas vienošanās katru mēnesi pa desmit latiem no dzīvokļa tiek atlikti, lai sakrātu naudu balkonu atjaunošanai. Pērn šī māja Mājokļu aģentūras konkursā atzīta par labāk apsaimniekoto Latvijā, balvā ieguva soliņu.
Galvenie izdevumi (mēnesī):
- Apsaimniekošanas maksa: 45 s/kvm
- Maksa par apkuri: 28-35 s/kvm
- Maksa par siltā ūdens zudumiem: ap Ls 1,40 dzīvoklim