Sarkandaugava pārsteidz ar savu daudzveidību

Soda grāvis Rakstu avoti vēsta, ka ģeogrāfiski Sarkandaugava ir 2,5 km garš un 25 m plats Daugavas attekas zars, kura augšgals beidzas tā sauktajās pilsētas ganībās. Ir dzirdētas versijas, ka Sarkandaugava savu nosaukumu ieguvusi no dzeltenajiem un iesārtajiem smilšu kalniem, kas kādreiz slējušies upes labajā krastā. Topogrāfiskajos materiālos līdz pat XIX gs. vidum šī Daugavas atteka saukta par Soda grāvi, jo viduslaikos te pēc tiesas sprieduma atveda tos, kas bija apvainoti buršanā un sadarbībā ar velnu. Ar virvi apjoztus viņus meta ūdenī. Ja apsūdzētais negrima, viņa vaina bija pierādīta, jo viņam palīdzēja velns. Pēc tam vainīgais tika sadedzināts uz sārta. Raiba vēsture Sarkandaugavā nav dārgu arhitektūras pieminekļu, taču tai piemīt īpaša savdabība, kāda nav nevienā citā pilsētas daļā. Tieši Sarkandaugavā meklējama 1784.gadā celtā Rīgas vecākā fabrika — Rāves cukura rafinērija (tagadējais Traumatoloģijas un ortopēdijas institūts Duntes ielā). Andris Kolbergs Lielajā Rīgas ceļvedī raksta, ka jau diezgan ilgi pirms tam vietu nolūkoja cars Pēteris I. Būdams cilvēks ar vērienu, viņš nolēma Rīgu pārcelt tur un pavēlēja Meņšikovam uzbērt citadeli. Tā nebija valdnieka kaprīze, viņš vienkārši prata novērtēt priekšrocības, ko šī vieta var dot. Feldmaršalam Meņšikovam tika pavēlēts arī stādīt Otro ķeizardārzu, kņazam Repņinam gādāt būvakmeņus, kaļķus un no Holandes — ķieģeļus. Vasaras pils tika uzcelta, taču jau gadsimta beigās tā sabrukuka. Parku sapostīja 1729.gada pavasara ledus un trakie plūdi. Atlikušo skansts daļu Meņšikovam par godu nosauc par Aleksandra augstumiem. 1750.— 1754.gadā tur ierīkoja lazareti kareivjiem, bet 1824.gadā beidza celt pirmo nervu slimnīcu Baltijā. XIX gadsimta sākumā cita pēc citas Sarkandaugavā radās mašīnu fabrika, ādu fabrika, dzirnavas, kokzāģētavas, eļļas spiestuves, degvīna dedzinātavas, alus brūži, gumijas fabrika Provodņik, (1946.gadā bijušajā Provodņik teritorijā tika sākta Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas iekārtošana), apavu fabrika Buffallo. 1865.gadā tika nodibināts Valdšlehena alus brūzis, kas savu darbību turpina vēl tagad. Mainījies vienīgi nosaukums — Aldaris. Ievērības cienīga ēka Sarkandaugavā ir kādreizējā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, kur tagad ierīkots Latvijas kultūras muzejs Dauderi. Blakus tam esošajā parkā atrodas mākslīgās pilsdrupas — 22,92 metrus augsts Aldara tornis. Tornis kļuvis bēdīgi slavens kā iecienīta vieta alpīnistu treniņiem. Kāpjot nedrošajā tornī, pērnā gada nogalē te gāja bojā kāds 24 gadus vecs puisis. Nelaimes kāpējus un vietējos jauniešus te piemeklējušas arī agrāk. Savulaik pašvaldībai bija iecere Aldara parku un pilsdrupas vērienīgi atjaunot, bet ideju nobremzējis finansējuma trūkums. Kāpnes uz debesīm Viens no jaunākajiem un lietderīgākajiem objektiem Sarkandaugavā ir reģionālais sporta centrs pie bērnu un jauniešu centra Laimīte. Tajā gan vietējiem iedzīvotājiem, gan citiem iespējams izmantot trenažierus, kā arī iznomāt sporta inventāru — skrituļslidas, bumbas, tenisa raketes u.c. Reģionālā sporta centra izveide pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā miljonu latu. Par savdabīgu Sarkandaugavas akcentu kļuvusi 16 stāvu augstā daudzdzīvokļu māja Duntes ozoli, kas pērn izpelnījās virtuālo Bietes balvu, ko piešķir arhitektūras neveiksmēm un kļūdām. Namā ir arī divlīmeņu dzīvokļi, lieli panorāmas logi, plašas terases un balkoni, no augšējiem stāviem paveras skats uz Mežaparku, Ķīšezeru, Daugavu un Vecrīgu. Ēka tiek dēvēta arī par kāpnēm uz debesīm. Vājais posms Sarkandaugavas vājā vieta ir dzelzceļa pārbrauktuve, pie kuras veidojas kilometriem gari sastrēgumi. To mazināšanai un satiksmes atslogošanai pašvaldība iecerējusi uzbūvēt 90 miljonus latu vērtu satiksmes pārvadu pāri dzelzceļa sliežu ceļiem Rīga—Skulte (Tvaika iela—Viestura prospekts) ar pievedceļiem. Taču šī projekta realizācija vēl nav izlemta, jo taupības apstākļos tā īstenošanas plānus var nākties atlikt. Plānots, ka Sarkandaugavas pārvads būs jaunākais un lielākais satiksmes infrastruktūras objekts Rīgas ziemeļu daļā. Tas savienos Viestura prospektu ar Tvaika ielu, atslogojot Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvi, kas pašlaik rada ievērojamus sastrēgumus šajā rajonā.