Bet, ja iedzīvotāju pretenzijas netiks ņemtas vērā, viņiem būs iespēja domes lēmumu apstrīdēt tiesā. Lai saskaņotu intereses Pašlaik, ja publiskajā apspriešanā personas noraida kādu būvniecības ieceri, rezultātā bieži vien pašvaldība pieņem lēmumu par tās neatbalstīšanu. "Tas ir pretrunā ar publiskās apspriešanas mērķi — saskaņot sabiedrības un būvniecības ieceres ierosinātāja interesēs," saka EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Tādēļ EM rosina noteikt, ka pašvaldībai, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus, ir divas iespējas: atbalstīt būvniecības ieceri bez korekcijām vai labot būves novietni, būvapjomu vai atļauto izmantošanu. "Tie ir labi ierosinājumi, jo precizē pašvaldības uzdevumu apspriešanas procesā un novērš līdzšinējās neskaidrības," uzskata Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Līdz šim būvvaldes funkcijas apspriešanas laikā bija tikai apkopot informāciju, cik cilvēku atbalsta konkrēto ieceri, cik noraida, kādi tam ir iemesli, kādi priekšlikumi tiek izteikti, un sagatavot gala ziņojumu domes deputātiem. Noraidīt būvniecības ieceri pašvaldība nevarēs, bet tā būs jāsaskaņo tiktāl, kamēr būs pieņemama visām iesaistītajām pusēm, norāda EM. A.Cinis piebilst, ka arī pašlaik deputāti var noraidīt kādu ieceri tikai gadījumā, ja būvniecības rezultātā būtiski pasliktinās dzīves apstākļi apkārtnes iedzīvotājiem vai ir pārkāpti būvniecības noteikumi. "Ir gadījumi ka noraida pilnīgi nevainīgas būves, taču šādi lēmumi būtībā ir prettiesiski," viņš saka. Arī EM būvniecības uzraudzības nodaļas vadītājs Andris Jēkabsons piekrīt un skaidro, ka nevar noraidīt ieceri, ja to realizēt atļauj treritorijas plānojums. Lai nodrošinātos, ka pašvaldība ieklausās iedzīvotājos, EM aicina piešķirt tiesības domes lēmumu pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. To varētu darīt gan būvniecības ierosinātājs, gan cilvēks, kura viedoklis nav ņemts vērā. Jāiesaista ātrāk "Tas, ka iedzīvotāju viedoklis būs pamats būvniecības ieceres izmaiņām, ir atbalstāmi," atzīmē Sabiedrības par atklātību Delna pārstāvis un jurists Kristaps Markovskis, taču piedāvātos grozījumus viņš uzskata par nepietiekamiem, lai uzlabotu apspriešanas procesu kopumā. Viņaprāt, būtu pareizi iedzīvotājus iesaistīt apspriešanā vienu posmu ātrāk — detaļplānojuma izstrādes procesā, kad konkrētās teritorijas attīstību iespējams skatīt plašākā kontekstā. "Bet pie mums detaļplānojumi praktiski netiek izstrādāti, mums apspriešanas notiek par pašu ēku — dizainu un novietojumu, kas nav pareizi." K.Markovskis uzskata, ka lēmuma apstrīdēšanas iespēja būtiski noslogos tiesu darbu un paildzinās būvniecības saskaņošanas procesu, jo pretenzijas varēs izteikt gan par būvniecības ieceri, gan būvatļauju: "Šie grozījumi nav analizēti no sistēmas viedokļa, vienkārši veikti darbi, lai būtu attaisnojums, ka kaut kas ir darīts". A.Jēkabsons piekrīt, ka publiskās apspriešanas sistēma nākotnē jāmaina, taču norāda, ka EM vispirms centusies uzlabot pašreizējo kārtību. Viņš gan nepiekrīt, ka būtu lietderīgi katram zemes gabalam piemērot detaļplānojumu, jo tas "samērā dārgi" maksā. EM sagatavotie grozījumi nosūtīti saskaņošanai ar citām institūcijām, un plānots, ka tie stāties spēkā jūlijā.
Saskata iespējas vēl uzlabot būvju sabiedriskās apspriešanas procesu
Nekur nav rakstīts, ka iedzīvotāju iebildumi būtu jāņem vērā, — tā savulaik izteicās Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš (TP), komentēdams pašvaldības lēmumu atbalstīt dzīvojamās mājas būvniecību Kuldīgas ielā, pret kuru iebilda ap 200 rīdzinieku. Tagad šo nepilnību paredzēts labot — Ekonomikas ministrija (EM) rosina mainīt publiskās apspriešanas kārtību, lai dotu pašvaldībai tiesības koriģēt būvniecības ieceri atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.