Cenas un ierīkošanas izmaksas 200 m2 mājai
Dati: Toptehno
- Gaisa siltumsūknis Ls 7500
- Zemes siltumsūknis ar horizontālo kolektoru Ls 9000
- Zemes siltumsūknis ar dziļurbuma zondi Ls 15 000
No zemes divējādi
Zemes siltumsūkņi ir divu veidu, Dienai stāsta šo ierīču tirgotāja SIA Toptehno, Zviedrijas ražotāja Thermia Varme AB oficiālā pārstāvja Latvijā, projektu vadītājs Edgars Baltpurviņš. Vieni zemes siltumu savāc ar horizontālo virsmas kolektoru - 1,2-1,5 metru dziļumā ieraktām plastmasas caurulēm, pa kurām plūst nesasalstošs šķidrums. Siltumsūkņa iegūtā enerģija ir 15-35 vati no kvadrātmetra zemes. Šīs iekārtas labāk darbojas mitrā augsnē, jūrmalas sausajās kāpās ar tiem māju apkurināt nevarēs, skaidro speciālists.
Valmieras iemītnieki Dace un Ints šādu siltumsūkni izvēlējušies tādēļ, lai mājā, kura vēl tiek remontēta, uzturētu pastāvīgu temperatūru. Siltumsūkņa caurules 350 metru garumā ieraktas piemājas dārziņā 10x15 metru laukumā, dodot siltumu 100 kvadrātmetru vienstāva namiņam un sildot ūdeni. Pret palikšanu bez siltuma elektrības pārrāvuma gadījumā saimnieki nodrošinājušies, nenojaucot malkas krāsnis.
Otrs zemes siltumsūkņa veids darbojas dziļurbumā, ar plastmasas zondi savācot siltumu no gruntsūdeņiem bagātajām dzīlēm. Šie siltumsūkņi ir efektīvāki, jo nav atkarīgi no zemes caursalšanas, taču urbums jāsaskaņo pēc visām ģeoloģijas prasībām, skaidro E.Baltpurviņš.
Līdz mīnus 20
Efektīvi ir siltumsūkņi, kas savāc siltumu no viena urbuma otrā pārsūknētam ūdenim. Igaunijā iecienīti ūdens caurplūdes siltumsūkņi, ko ievieto dīķī ar caurteci, upē, ezerā vai jūrā. Taču ūdenskrātuvei jābūt pietiekami dziļai, turklāt, ja tā nav privāta, projekts jāsaskaņo. Gaisa siltumsūkņu lietderības koeficiens ir zemāks, lai gan līdz mīnus 20 grādiem tie strādā labi, pēc tam apsilde tiek nodrošināta ar elektrības iekārtu, kas iebūvēta ierīcē, stāsta E.Baltpurviņš. Gaisa siltumsūkņi var sildīt tikai telpas vai arī māju un ūdeni sadzīves vajadzībām.
Valmierietis Bruno gaisa siltumsūkni par 1000 latiem izvēlējies kā taupīgu papildinājumu sašķidrinātās gāzes apkures sistēmai, par kuras darbību 140 kvadrātmetru plašās divstāvu mājas un ūdens sildīšanai nācies tērēt vidēji 50 latu mēnesī. Septembrī, darbinot siltumsūkni, elektrības patēriņš neesot jūtami audzis, tomēr ietaupījumu saimnieks solās aprēķināt pēc ziemas aizvadīšanas. Siltumsūkņa uzstādīšana pāris stundās, ieskaitot meistaru transporta izdevumus, maksājusi 20 latu.
Apsildei var izmantot rūpniecisko objektu izvadītā ventilācijas gaisa siltumu, kā arī savākt siltumu no attīrīšanas iekārtām, kur tiek nodrošināta ūdens plūsma, stāsta E.Baltpurviņš. Iekārtas uzskaita savas darbības statistiku, palīdzot novērtēt efektivitāti. Trūkums ir siltumsūkņa apstāšanās elektrības pārrāvuma gadījumā, tomēr tas nenotiek tik bieži, un saimnieks var apgādāties ar nelielu ģeneratoru, teic Toptehno eksperts.