Šlesers pelnīs, Ušakovs tērēs
No Jūsu sarunām ar LPP/LC Rīgas mēra amata kandidātu Aināru Šleseru ir radies iespaids, ka jūs nemaz negribat būt Rīgas mērs. Vai tas tā ir?
Pirmām kārtām gribu izveidot komandu, kas strādās rīdzinieku labā. Tas ir svarīgākais princips sarunās, kas mums ir bijušas ar LPP/LC par koalīcijas kodola veidošanu. Nevis tā, ka katrs atnāk ar savu amatu sarakstu, ko gribam. Mēs runājam par principiem un komandu.
Ko jūs domājat ar vārdu "komanda"? Kas būs šajā komandā?
Pašreiz mēs runājam par koalīcijas kodola veidošanu ar LPP/LC. Tā ir tā komanda.
Mēs lūdzām Dienas lasītājus iesūtīt jautājumus. Katrs otrais sūtīja šādu: esam ļoti vīlušies Ušakova kungā, kāpēc viņš pēc pārliecinošās uzvaras gatavs atdot mēra amatu trešo vietu ieguvušajam Šleseram? Vai jūs nepieviļat savus vēlētājus?
Es varu pievilt savus vēlētājus, ja Saskaņas centrs pēc uzvaras neizveidos komandu, kas būs spējīga īstenot tos programmas punktus, kas bija mūsu priekšvēlēšanu kampaņā. Ja netiks izveidota komanda, kas varēs strādāt rīdzinieku labā, tad es tiešām piekrāpšu vēlētājus.
Jūs savā priekšvēlēšanu kampaņā uzstājāties kā cilvēks, kurš ir jauns, spējīgs, kurš ir bijis opozīcijā un kurš tagad nesīs pārmaiņas. Tas ir tas, par ko arī balsoja. Tagad sanāk, ka Rīgu, iespējams, vadīs cilvēks, kurš ir bijis koalīcijā, kas valsti novedusi līdz bedrei, kurā tā pašlaik ir.
Visas trīs Rīgas domē ievēlētās partijas, izņemot Saskaņas centru, ir bijušas vai ir koalīcijā.
Viņu līderis negrasās kļūt par Rīgas mēru. Tur ir tā atšķirība.
Visi grasās. Tas ir viens. Otrs. Atkārtošu vēlreiz — cilvēki balsoja par pārmaiņām. Manā atbildībā ir tās pārmaiņas ieviest, izveidojot komandu, kas būs spējīga šīs pārmaiņas ieviest.
Lasītāji arī jautā — ko Šlesers ir apsolījis Ušakovam par atteikšanos no mēra amata?
Neviens neko nesola. Ainārs Šlesers neko nesola Ušakovam, Ušakovs neko nesola Šleseram, izņemot vienu. Gribam izveidot komandu, un tas ir galvenais pamatprincips, lai komanda ir ar solidāru atbildību, kas arī ir jauns risinājums Latvijas politikā.
Vai jūs varētu atteikties no mēra amata, lai saglabātu apvienības vienotību? Dolgopolovieši jūs varētu pamest…
Ušakovieši arī ir, man patīk šis nosaukums. Saskaņas centrs ir apvienība no piecām partijām. Rīgas domē būs trīs partijas. Tas īstenībā padara mūsu apvienību stiprāku, mums ir viedokļu dažādība, ir ļoti stipra konkurence iekšienē.
Viedokļu daudzveidība arī par to, kam jābūt mēra kandidātam?
Saskaņas centram atšķirībā no citām partijām ir daudz cilvēku, kuri varētu ieņemt šo amatu. Tas apliecina, ka mums ir iekšējā konkurence. Es nevaru pielaist nevienu kļūdu, jo uzreiz nāks citi cilvēki.
Pirms vēlēšanām intervijā Dienai jūs teicāt, ka jums ir viens mēra kandidāts. Cik pašlaik ir kandidātu?
Viens.
Ja Šlesers būs mērs, jūs būsiet vicemērs?
Vai es būšu mērs un Šlesers — vicemērs, varianti ir divi. To mēs ar Aināru saucam par tandēmu.
Kas jūs pašlaik kavē pieņemt lēmumu, kurš būs mērs?
Nevienu lēmumu nevar pieņemt Šlesers un Ušakovs, nepieciešams Rīgas domes deputātu viedoklis. 26 balsis nav 31, un mēs gribam, lai lēmums būtu vienbalsīgi saskaņots ar 38 deputātiem. Mēs gribam, lai svarīgākie lēmumi tiek pieņemti konsensa veidā.
Jūs runāsiet ar savas frakcijas deputātiem, to pašu darīs arī Šlesers. Vai ir kāds pamats domāt, ka LPP/LC deputāti varētu atbalstīt jūs, nevis Šleseru mēra krēslā?
Saskaņas centra deputāti grib Ušakovu par mēru, LPP/LC deputāti grib Šleseru par mēru un Ušakovu par vicemēru, un mūsu deputāti dabiski grib Šleseru par vicemēru.
Šlesers atnāks atpakaļ no sarunas ar savu frakciju, jums paziņos, ka LPP/LC deputāti grib Šleseru par mēru, un jūs tad samierināsieties ar vicemēra posteni?
Skatīsimies, skatīsimies. Pašlaik mums ir situācija — mums ir 38 deputāti uz diviem, mums starp šiem 38 deputātiem jāatrod konsenss, lai uz tā bāzes šie deputāti kā viena komanda, viens mērs, viens vicemērs efektīvi strādātu četrus gadus.
Vai jūs baidāties, ka Šlesers, arī nebūdams mērs, jūs pilsētas galvas krēslā aizēnos, sašķels Saskaņas centru?
Mēs runājam visu laiku par tandēmu. Viņam ir pieredze pelnīt naudu Rīgas pilsētai. Saskaņas centrs kā sociāldemokrātisks spēks uzskata, ka nopelnītā nauda jātērē godīgi un atklāti. Mums ir vīzija par sociāli atbildīgu politiku. Gan man būs jāstrādā pie naudas pelnīšanas Rīgai, gan Šleseram būs jādomā, kā kļūt sociāli atbildīgiem. Ļoti vienkāršoti — viens ir atbildīgs par to, kā nopelnīt naudu, otrs ir atbildīgs par to, kā to godīgāk un taisnīgāk tērēt.
Jūs esat ieguvis pārliecinošu vairākumu. Kas jums traucē būt uzstājīgākam sarunās ar Šleseru?
Man kā cilvēkam, kas saņēmis visvairāk plusiņu Rīgā, pienākas izveidot koalīciju un rīcībspējīgu komandu.
Jūs esat ļoti pieticīgs.
Izveidot rīcībspējīgu komandu nav pieticība. Var kļūt par mēru, bet, izņemot tos uzplečus, jums nekā vairs nav. Neko nevar izdarīt. Cilvēki nebalsoja par mani, bet par mani un Saskaņas centru, lai mēs īstenotu, ko solām.
Kādēļ domājat, ka viņi nebalsoja par jums kā Rīgas mēru?
Psiholoģiski balsoja visi par to. Pēc būtības viņi gaida, lai Saskaņas centrs un Nils Ušakovs atrod partnerus un izveido koalīciju, kas īstenos to, ko viņi apsolīja.
Kāds ir jūsu uzstādījums sarunās ar Šleseru?
Saskaņas centram ir skaidra vīzija, ka mēram jābūt Ušakovam. LPP/LC ir vīzija, ka tam jābūt Šleseram. Mums ir skaidrs, ka jāveido komanda. Kurš būs kapteinis un kurš vicekapteinis, to mēs izlemsim kopā.
Un kādi ir Šlesera izvirzītie spēles noteikumi?
Nav neviens nekādus noteikumus izvirzījis, sarunas bija ārkārtīgi atvērtas un konstruktīvas.
Kādus amatus prasa LPP/LC?
Mēs nerunājam precīzi par amatiem.
Par ko tad jūs runājat?
Mēs runājam par to, ka mēs izveidosim komandu.
Bet komanda taču sastāv no cilvēkiem, kuri ieņem konkrētus amatus.
Viss pareizi. Pašreiz katram no mums ir pa vienai pretenzijai — viens būs mērs, otrs būs vicemērs, un tālāk skatīsimies, izejot no tām personām, kas ir iekļuvušas domē, kurš kādu komiteju varēs vadīt, un tā tālāk.
Pēc jūsu trešdienas tikšanās ar Šleseru ir kļuvis diezgan skaidrs, ka Jaunais laiks nebūs jūsu partneris.
Es piekrītu Šleseram, ka Jaunā laika valdības rīcība, paziņojot par tiem svarīgākajiem lēmumiem tieši pēc vēlēšanām, nebija korekta.
Vai ir korekti iet koalīcijā ar cilvēku, kurš visus šos gadus bija valdībā un ir līdzatbildīgs, ka Latvijas ekonomika ir tik bēdīgā stāvoklī?
Šlesers bija valdībās, Jaunais laiks bija valdībās.
Bet tad jau nav atšķirību starp viņiem!
Nav atšķirību, pilnīgi pareizi. Ja mēs runājam par to, cik lielā mērā katrs no viņiem ir bijis valdībā, atšķirību nav. Taču LPP/LC ir mums ideoloģiski tuvākā, tas ir svarīgi, mēs veidojam partnerību izejot no principiem.
Vai pieļaujat citu sadarbības formu, Jaunajam laikam un Pilsoniskajai savienībai neesot koalīcijā, bet iegūstot kādus amatus apmaiņā pret sadarbību ar jums?
Mums nevajag tādas shēmas, jo mums ir garantētas 38 balsis Rīgas domē.
Ja Rīgas domes valdošo koalīciju veidos divi politiskie spēki, kuriem nav pārstāvniecības valdībā, kā veidosies Rīgas domes attiecības ar valdību?
Mēs diezgan reālistiski skatāmies uz lietām, saprotam, ka mums nāksies rēķināties tikai ar saviem spēkiem, jo stabilitātes valdībā nav, un, kāda būs valdība pēc mēneša vai pēc diviem, pēc trim, arī neviens nevar zināt, un kā var runāt par sadarbību ar valdību, ja tu nezini, kas būs par valdību.
Vai ar tik pārliecinošu atbalstu šajās pašvaldību vēlēšanās jūs esat ieguvuši pārliecību, ka pēc 2010.gada Saeimas vēlēšanām Saskaņas centrs būs arī valdībā?
Tas būs ļoti atkarīgs no tā, cik daudz spēsim izdarīt Rīgas domē.
Kāda lasītāja atgādina, ka esat solījis, ka jūsu vadībā Rīgā tiks nodrošināts, lai informācija būtu pieejama arī krievu valodā, un jautā, vai nodrošināsit arī to, ka pakalpojumi galvaspilsētā vienmēr būs pieejami arī latviešu valodā.
Tas, ka cilvēki nezina latviešu valodu vai neizmanto to, ir skumji. Es atkārtošu to, ko teicu pirms vēlēšanām, — cilvēkiem, kas atnāks, piemēram, pēc sociālās palīdzības, viņiem ir jābūt tiesībām saņemt informāciju dzimtajā valodā, ja nevar to saņemt latviešu valodā. Tas nekādā gadījumā nav drauds latviskumam Rīgā.
Jūs esat teicis, ka arī kā augsta Rīgas domes amatpersona iesit 9.maijā nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa. 9.maijs nav vienīgais datums, kas ir izraisījis ļoti polārus viedokļus sabiedrībā. Tāds ir arī 16.marts. Ko jūs kā mērs vai vicemērs darīsit, lai izvairītos no šo jautājumu politizēšanas?
Runājot par 16.martu, mēs vienkārši ņemsim vērā to, ko teiks drošības iestādes — ir pamats aizliegt vai nav. 9.maijā visi cilvēki, kuri atnāca pie Uzvaras pieminekļa, atnāca apsveikt veterānus, paklausīties mūziku un mierīgi aiziet prom. Bet 16.martā ir mazliet citādāk, jo margināļi no abām pusēm mēģina to izmantot savās interesēs.
Jūs intervijās pirms vēlēšanām uzsvērāt, ka Rīgas mēra krēslā pārstāvēsit visu rīdzinieku intereses, bet daudziem Uzvaras dienas pasākumi nav pieņemami. Vai augstas domes amatpersonas dalība Uzvaras dienas pasākumā nesašķels pilsētniekus?
Lai nešķeltu rīdziniekus, mēram vai vicemēram ir svarīgi nolikt ziedus Brāļu kapos 8.maijā, kad tas (Otrā pasaules kara beigas — red.) tiek atzīmēts Latvijā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.