Šmits plāno lūgt KNAB izvērtēt Pēterbaznīcas apsaimniekotāju darbību

Dievnamā saimnieko speciāli izveidota pārvalde ilggadējās direktores Mariannas Ozoliņas vadībā, kuras saimnieciskā darbība un izpratne par sakrālās celtnes izmatošanu garīgām un kultūras aktivitātēm jau vairākkārt no dažādām pusēm kritizēta, norāda avīze.Viens no aktīvākajiem Sv.Pētera baznīcas pašreizējās apsaimniekošanas modeļa kritiķiem ir mācītājs Jānis Šmits (LPP/LC), kurš kategoriski iestājas par dievnama atdošanu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašumā. Viņš arī esot iesniedzis arhīva izziņas, ka 1940.gadā baznīca bija LELB virsvaldes pārziņā. "Turklāt šī ēka ir gan celta, gan gadsimtos pastāvējusi kā sakrāla celtne, tāpēc tās atdošana baznīcai ir tikai loģiska," uzsver Šmits. Fakts, ka divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas tas vēl nav noticis, liecinot vien par kādām šauri subjektīvām, iespējams, pat materiālām interesēm.Pēc LPP/LC pārstāvja domām, ēkas apsaimniekotāji ar to rīcībā esošajiem līdzekļiem nereti izrīkojušies, mazākais, neprasmīgi un nelietderīgi. Piemēram, 2007.gadā torņa metāla konstrukciju ugunsdrošajam krāsojumam iztērēti 57 200 latu. Pēc apmēram pusgada, apsekojot torni, Šmits konstatējis, ka tā dēvētā ugunsdrošā krāsa jau nolobījusies, turklāt paraugos speciālisti neesot atraduši ugunsdrošu materiālu. Arī gadu vēlāk baznīcas ieejas durvju restaurācija, kas izmaksājusi vairāk nekā 52 tūkstošus latu, pēc Šmita domām, bijusi nemotivēti dārga."Un tie nebūt nav vienīgie gadījumi, tādēļ esmu lūdzis domes Revīzijas komisiju uzsākt paplašinātu Ozoliņas darbības izpēti," informē Šmits, norādot arī, ka ar secinājumiem iepazīstinājis juristus, kuri jau esot sagatavojuši iesniegumu KNAB.Turklāt Šmits uzsver, ka dievnams tikai formāli ir dēvējams par tādu, jo draudze esot diskriminētā stāvoklī - tai atvēlēta vien maza istabiņa, turklāt tūristiem nesniedzot informāciju par tās darbību. Viņam arī nav pieņemams tas, ka Ozoliņa esot ilggadēja aktīva Rēriha biedrības dalībniece, un šī biedrība esot pazīstama ar savu kristietībai nedraudzīgo ievirzi.Pēterbaznīcas direktore gan pārmetumus noraida, uzsverot, ka visas remontdarbu tāmes esot apstiprinātas domes atbildīgajās institūcijās un arī to veicēji izvēlēti atbilstoši iepirkuma procedūrai. "Nespeciālistam ir pagrūti saprast vēstures pieminekļa specifiskās vajadzības un prasības, ko tās izvirza. Visi darbi plānoti un veikti saskaņā ar kādreiz izstrādāto restaurācijas plāna skiču projektu," viņa norāda.Arī pārskati par baznīcas ieņēmumiem un izdevumiem katru gadu tiekot iesniegti attiecīgajam departamentam, visi sniegtie pakalpojumi tūristiem, arī skatu torņa apmeklēšana, notiekot tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētām biļetēm.Ozoliņu atbalsta arī Rīgas domes Kultūras iestāžu apvienības vadītāja Zanda Ķergalve, kas gan nav varējusi sniegt precīzu informāciju par Pēterbaznīcas tēriņu analīzi, jo viņas vadītās struktūrvienības pakļautībā ēkas apsaimniekotāji darbojas tikai no gada sākuma.Turklāt Ozoliņa uzsver, ka baznīcai esot milzīgs joprojām nerealizēts kultūras centra potenciāls. "Jau gadu desmitiem ir dzīvs sapnis par arhitektūras muzeju, ko savulaik izloloja Jānis Asaris, un, manuprāt, Pēterbaznīca tam būtu ideāla vieta," viņa norāda.Rudenī Saeima negaidīti atlika Pēterbaznīcas likuma pieņemšanu, tomēr parlamentam par to būs jālemj - arī tāpēc, ka šāda speciālā likuma obligātu nepieciešamību nosaka jau spēkā esošais 1992. gada Augstākās padomes pieņemtais likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām.