Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) komunikācijas sektora vadītāja Kristīne Geile aģentūrai BNS pastāstīja, ka pašlaik VKPAI gatavo nepieciešamos dokumentus, lai "stūra mājai" varētu piešķirt šo statusu.
K.Geile gan paskaidroja, ka aizkavēšanos statusa piešķiršanā radījusi telpu izvērtēšana. Vēl joprojām nav zināms, kuras telpas iegūs vēsturiskā notikuma vietas statusu.
Nepieciešamos dokumentus VKPAI apņēmusies sagatavot līdz 1. augustam, pēc tam tie tiks iesniegti ēkas īpašniekam - valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī apstiprināšanai Kultūras ministrijā.
"Iesniegumus ar ierosinājumiem piešķirt ēkai vēsturiskā notikuma vietas statusu saņēmām gan no Rīgas domes deputātiem, gan vairākām sabiedriskām organizācijām. Pēc tam notikušas vairākas diskusijas un apsekošanas," par lēmumu piešķirt ēkai vēsturiskā notikuma vietas statusu klāstīja K.Geile.
Valsts nozīmes vēsturiskā notikuma vietas statusu var piešķirt ēkām, teritorijām vai citiem objektiem, kuri saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila zinātniska, kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.
Ēkai Brīvības ielā 61 jeb "stūra mājai" jau ir piešķirts vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss, un tas liedz veikt jebkādu pārbūvi, kas samazinātu ēkas arhitektonisko vērtību.
Savulaik šajā ēkā, kur atradās Latvijas PSR Drošības komiteja, Brīvības un Stabu ielas krustojumā jeb "stūra mājā" ieslodzījumā pabijušie pauduši atbalstu idejai namā ierīkot genocīda muzeju.
"Stūra māja" ir viens no baisākajiem Latvijas 50 okupācijas gadu lieciniekiem - čekas pagrabos tika spīdzināti un nogalināti vairāki simti cilvēku, tūkstošiem cilvēku ar čekas spriedumu daudzi gadi bija jāpavada izsūtījumā tālu prom no dzimtās Latvijas.