Tiesa atļauj daļēji aizbērt jūru pie Daugavgrīvas mola

viņi visi reiz nosmaks zem savām naudas kaudzēm

Ko tad tik kautrīgi? Jāber ciet līdz Kolkai tad būtu daudz vietas naftas termināļiem.

Lēmumi atļaut Rīgas brīvostai uzsāktkuģu ceļu rekonstrukciju no pieņemšanas bojas Rīgas jūras līča akvatorijālīdz Kundziņsalas vidusdaļai. Projekta ietvaros Rīgas brīvosta paredzējusi arī aizbērt jūru pie Daugavgrīvas mola 50 ha platībā grunts atbērtnes jeb vienkāršāk- smilšu kaudzes glabāšanai. Apkārt kaudzei paredzēta ar betonu noklāta dambja izveide, kuru Rīgas brīvosta sauc par pagaidu konstrukciju uz 10 gadiem, tātad – līdz 2022. gadam. Kaudzes augstums iecerēts no 3-5 m virs jūras līmeņa un tajā varēšot glabāt grunti līdz pat 4,69 miljoniem m3, bet glabāšot tikai 3 miljonus m3,kas ir aptuveni 40 tādas kaudzes kopā ņemot kā šobrīd pie Vanšu tilta. Pludmale starp kaudzi un krastu pie Daugavgrīvas bākas dažu desmitu metru platumā tikšot saglabāta, tādējādi arī tikšot ievērots Rīgas attīstības plāns, jo tajā nav paredzēts, ka, piemēram, saulrietu pludmalē vajag redzēt, pie kam Rīgas dome uzstāj, ka Rīgas teritorija beidzas līdz ar krastmalu, un Rīgas domes noteikumi ūdenī nav spēkā. „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” uzskata, ka kuģu ceļa padziļināšanas projekts bez šī papildus Rīgas brīvostas saimnieciskās darbības – grunts atbērtnes jūrā pie Daugavgrīvas bākas - bija iespējams, un tas varēja būt arī Rīgas brīvostas attīstību un Rīgas ekonomisko augšupeju veicinošs pasākums, ja ne veids, kādā šo projektu paredz īstenot Rīgas brīvosta. Biedrība iebilst arī pret to, ka nav paredzēta rīcība, kā padziļinot kuģu ceļu nepieļaut Natura 2000 teritorijas daļas – Mīlestības saliņas krastu un teritorijas nobrukšanu. Kanāla platumam palielinoties, radīsies jauna, salai daudz tuvāka zemūdens nogāze, savukārt viļņu augstums iepretim salai palielināsies – vidējais maksimālais kļūs par vidējo minimālo viļņu augstumu. Vides novērtējumā un Rīgas domes un Rīgas brīvostas lēmumos nav piedāvāts cits risinājums kā monitorings jeb nobrukušās daļas aplūkošana un uzmērīšana divas reizes gadā. Konstatējot, ka zemes vairs nav, tikšot uzsākti krastu nostiprināšanas darbi, bet netiek precizēts, ko īsti un kā tieši darīs. Biedrība uzskata, ka tiks radīts nevajadzīgs un ievērojams zivsaimniecības resursu zaudējums, no kura būtu iespējams izvairīties, pienācīgi izvērtējot alternatīvas grunts pagaidu atbērtnei pie Rietumu mola. Diemžēl alternatīvas atbērtnes vietai netika izskatītas. Rīgas dome un Rīgas brīvosta ar saviem lēmumiem ir apliecinājušas, ka neiebilst pret zivīm nozīmīgu dzīvotņu samazināšanu 50 ha platībā pie Daugavgrīvas mola, neiebilst arī pret zivju, arī zivju ikru, kāpuru vai mazuļu bojāeju apbēršanas, noslāpšanas vai uzduļķojuma ietekmes dēļ, kam sekos izdzīvojušo un nākotnē nārstojošo zivju skaita samazināšanās, zivju augšanas ātruma samazināšanās, zivju barības organismu bojāeja un zivju dabiskā atražošanās traucējumi. Rīgas Brīvosta projekta izpētei, tehniskajam un skiču projektam ir saņēmusi ES līdzfinansējumu, vienlaikus uzņemot saistības, ka tiks ievērotas ES direktīvas vides aizsardzības jomā. Biedrība uzskata, ka finansējums deva iespēju veikt atbilstošas grunts analīzes. Sekas, izceļot piesārņotu grunti bijušo militāro objektu tuvumā un vietās, kur vēl padomju laikā atradās ražošanas uzņēmumi, var būt ievērojams ūdens piesārņojums Daugavā un jūras piekrastē, ietekmējot ne vien zivju resursus, bet arī peldūdens kvalitāti Zilā karoga pludmalē Daugavgrīvā. Biedrība uzskata, ka Rīgas brīvostas paustā pozīcija rada draudus sabiedrības tiesībām vides aizsardzības jomā. Rīgas brīvostas ieskatā biedrībai nav tiesību apstrīdēt minētos Rīgas domes un Rīgas brīvostas lēmumus, jo ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra esot ievērota. Biedrība uzskata, ka tādi tiek nonivelētas Orhūsas konvencijā nostiprinātās sabiedrības tiesības uz informāciju un līdzdalību svarīgu, vidi un cilvēku dzīves kvalitāti ietekmējošu projektu apspriešanā. Saprotot, ka iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām aizstāvēt vides intereses pret Rīgas brīvostas patvaļu tiesā ir visai sarežģīti, biedrība ir lūgusi sabiedrības par atklātību „Delna” bezmaksas juridisku atbalstu. „Delna” ir piekritusi konsultēt un arī kopā ar „Koalīciju dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” pārstāvēt sabiedrības intereses vides jomā administratīvajā tiesā.

Nu, nu - jūras aizbērēji..:) daba savu tāpat dabūs atpakaļ. Reiz jau bija valsts, kura arī upēm virzienu gribēja norādīt.

Jāpārsūdz. Kad vienreiz beigsies tā dabas postīšana Latvijā?