Tie paši attīstītāji, kuriem izsniegto būvatļauju pirms diviem gadiem Augstākās tiesas Senāts atzina par prettiesisku, izsludinājuši sabiedrisko apspriešanu par to pašu dzīvojamās mājas projektu. Lai gan jau divus gadus Rīgā izsludināts iekšpagalmu apbūves moratorijs, izrādās, ka šis pagalms tajā nav iekļauts.
Tas pats projekts
Iekšpagalmu Brīvības gatvē blakus lielveikalam Alfa uzņēmums N&J vēlējās apbūvēt jau 2003. gadā. Pēc vairākkārtējiem iesniegumiem Rīgas domē Brīvības gatves 352.nama iemītniece Enesa Saburova apstrīdēja būvvaldes izdoto sešstāvu dzīvojamās mājas būvatļauju tiesā. Pēc triju gadu tiesāšanās, kuras laikā N&J pat mēģināja no E.Saburovas piedzīt zaudējumus par apturēto būvniecību, Augstākās tiesas Senāts būvatļauju atzina par prettiesisku, jo par projektu netika rīkota sabiedriskā apspriešana.
Šovasar jūnijā iedzīvotāji savā pagalmā pamanīja stendu ar tās pašas būvniecības ieceres aprakstu, tikai māja kļuvusi par stāvu zemāka, un sabiedriskās apspriešanas sludinājumu. "Tas ir tas pats 2004.gada projekts, tikai par vienu stāvu zemāks," sabiedriskās apspriešanas sapulcē pirmdien atzina attīstītāju pārstāvis, projekta izstrādātājs arhitekts Gatis Didrihsons.
Par jaunbūves attīstītāju tagad kļuvusi SIA Brīvības gatve. Taču, kā liecina Lursoft informācija, īpašnieki ir iepriekšējie — 42,5% pieder N&J, kas ir Venstpils uzņēmējam Olafam Berķim piederošs uzņēmums. 15% uzņēmuma daļu ir arī pašam G.Didrihsonam. G.Didrihsons sabiedriskajā apspriešanā skaidroja, ka projekts ir iesākts, tajā ieguldīti līdzekļi un, protams, attīstītāji vēlas to pabeigt. Taču aptuveni pussimts iedzīvotāju, tai skaitā arī E.Saburova, kas bija ieradušies uz sapulci, piecstāvu māju savā pagalmā redzēt nevēlas.
Bažījas, vai ņems vērā
"Es neiebilstu, ka tur kaut ko būvē, bet ne jau tik milzīgu monstru," saka Brīvības gatves 356.nama iedzīvotājs Uģis Nastevičs. Iecerētā ēka no viņa dzīvokļa sienas atradīsies vien 10 metru attālumā. "Visu diennakti ēka man aizsegs sauli, vienīgi divas stundas priekšpusdienā būs saulīte," teic U.Nastevičs.
Otras mājas Brīvības gatves 352/358 iedzīvotāja Anna G. norāda, ka samazināsies arī gaisa kvalitāte, jo līdz ar būvniecību plānots izcirst kokus pagalmā. G.Didrihsons gan norādīja, ka tiks veidoti jauni apstādījumi. Vēl viena vietējo iedzīvotāju sāpe ir mašīnu novietošana. Kaut gan jaunajā projektā paredzēta apakšzemes stāvvieta, esošie iemītnieki netic, ka ar plānotajām 40 autostāvvietām pietiks. E.Saburova norāda, ka uz tiesu pagaidām iedzīvotāji negrasās doties, bet izmantot savas tiesības sabiedriskās apspriešanas laikā līdz 19. augustam iesniegt savus iebildumus un priekšlikumus.
Detaļplāna nebūs
Saskaņā ar iekšpagalmu apbūves moratoriju, ko Rīgas dome pieņēma pirms diviem gadiem, attīstītājiem, kuri vēlas kaut ko būvēt iekšpagalmā, vispirms par saviem līdzekļiem jāizstrādā zemes gabalam detaļplāns un jārīko tā sabiedriskā apspriešana.
"Tas dod stabilitāti, ka projekta gaitā netiks kaut kas mainīts, piemēram, ceļš paliks tur, kur iezīmēts un kur iedzīvotāji ir piekrituši, lai tas ir," skaidro sabiedrības par atklātību Delna teritorijas plānošanas un būvniecības projekta vadītāja Aiga Grišāne. Viņa norāda, ka arī Saburovas pagalmam būtu nepieciešams izstrādāt detaļplānojumu. Taču, kā norāda Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā, šis pagalms nav iekļauts starp teritorijām, kas iezīmētas moratorija kartē, līdz ar to detaļplāns tam nav jāizstrādā. Pagalma neiekļaušanai moratorija kartē esot divi iemesli.
"Pirmkārt, tur netika konstatētas vērtīgas zaļās teritorijas. Otrkārt, nebija saņemts neviens iedzīvotāju priekšlikums par šī pagalma iekļaušanu moratorija kartē," teic departamenta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.
Pēc sabiedriskās apspriešanas būvniecības iecere būs jāskata Rīgas domes deputātiem, kuri, izšķiroties starp iedzīvotāju izteiktajiem iebildumiem un attīstītāju interesēm, izlems, vai Saburovas pagalmā būs jaunbūve vai ne.