Actiņš un Rīmčiks (no vārda "rīma") kopā ar citiem roņu mazuļiem tika atrasts pavasarī jūras krastā. Zoodārzā nonākušos roņus izbaroja Ivonna Heidere, Kristīne Jačmenkina un vēl citi dzīvnieku kopēji. 24.februārī zoodārzā piedzima ronēns Puzis. Pēc I.Līdakas stāstītā, roņus izbarojušās meitenes par viņu palaišanu jūrā nav vienaldzīgas, jo "katram ronēnam ir dots vārds un katram ir savs raksturs". Taču iespējas tos paturēt nebija. Domājot par mazuļu tālāko likteni, tika aptaujāti daudzi ārvalstu zoodārzi, taču mājvietu nebrīvē ronēniem tā arī neizdevās atrast, tāpēc izlemts tos atlaist jūrā.
Roņi jūrā nonāk tikai pēc 50 - 60 kilogramu svara sasniegšanas, kas viņiem ļauj bez ēšanas iztikt vairākas nedēļas. I.Līdaka pārliecināts, ka "bads ir labākais skolotājs", turklāt roņi, pēc viņa vārdiem, ļoti labi apgūst kaut ko jaunu. Pēc I.Līdakas vārdiem, Actiņš un Rīmčiks zoodārzā ēduši reņģes, savukārt Puzis iecienījis skumbriju. Viņš arī stāstīja, ka ronēni neēda no rokas, jo zoodārzā barošanai domātās zivis tika mestas ūdenī, tāpēc nevajadzētu rasties problēmām ar barības atrašanu jūrā.
Zoodārzā izaugušo pelēko roņu atlaišana jūrā tiek veikta jau kopš 2003.gada, kad dabā atgriezās ronēns vārdā Admirālis. 2004.gadā no Rojas Krasta apsardzes kuteris jūrā devās ar pirmo Rīgas zoodārzā dzimušo pelēko ronīti Apoloniju un krastā atrasto ronēnu Apolonu. Kopumā Baltijas jūrā atgriezušies jau gandrīz desmit pelēko roņu, kuri pirms izlaišanas tiek iezīmēti ar krāsainām pleznu zīmēm. Tā kā nav saņemtas ziņas par iezīmētu roņu atrašanu, ir pamats cerēt, ka tie veiksmīgi iemācījušies medīt zivis un iedzīvojušies savvaļā.
Pelēkais ronis ir Baltijas jūrā izplatītākā (uzskaitīti 10-15 tūkstoši) un augumā lielākā (150-300 kg) roņu suga. Tā ierakstīta apdraudēto sugu sarakstā Pasaules Sarkanajā grāmatā. Šai sugai 2008.gads ir bijis visai neveiksmīgs, jo siltās ziemas dēļ būtiski palielinājās mazuļu bojāeja uz nelielajām saliņām pie Sāmsalas, kur lielākoties dzimušu Baltijas jūras pelēkie roņi. Šogad, atšķirībā no roņiem labvēlīgiem gadiem, saliņas neieskāva ledus lauki un ronēni dzima uz sauszemes, pārmērīgā blīvumā. Igaunijas roņu pētnieki uzskata, ka šogad pelēko roņu mazuļu mirstība pārsniedz 30%, bet salīdzinoši labā gadā aptuveni 5%.