Dzīvnieku brīvība vadītājs: Zvēriem nav jābūt ne cirkā, ne uz šķīvja

Kādi ir biedrības galvenie mērķi, ko vēlaties sasniegt?

Mēs esam pirmā organizācija Latvijā, kas iestājas par visu sugu dzīvnieku tiesībām. Uzskatām, ka cieņa pret dzīvniekiem kā sajūtošiem indivīdiem nav nekā savienojama ar faktu, ka viņus izmanto kā lietas un nonāvē nepamatotu iemeslu dēļ. Plašā nozīmē galvenie mērķi, kāpēc darām to, ko darām, ir mazināt dzīvnieku ciešanas rūpnieciskajā lopkopībā, izklaides industrijā un kažokzvēru audzēšanā. Domājam ne tikai par pašiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Tas jau sen vairs nav noslēpums, ka rūpnieciskā lopkopība var kaitēt arī cilvēka veselībai, palielinot tādu slimību kā vēža un sirds un asinsvadu slimību risku. Visas šīs milzīgās problēmas zināmā mērā paliek aizsegā, kad cilvēks stāv pie veikala plaukta un izvēlas produktu, ko ēdīs vakariņās. Vegāniskā izaicinājuma mērķis nav padarīt visus cilvēkus par vegāniem, bet gan likt viņiem aizdomāties par savām ikdienas izvēlēm un aicināt kopumā sākt ēst dzīvniekiem un videi draudzīgāk.

Kā jūs pats nonācāt līdz, ja tā var teikt, šādas misijas apziņai?

Es pie dzīvnieku aizstāvības nonācu ne tik daudz caur empātiju, cik racionālu domāšanu. Studējot filosofiju, dzīvnieku aizsardzībā saskatīju taisnīguma jautājumu, proti, kā tas var būt, ka mēs ignorējam dzīvnieku tiesības uz dzīvību un brīvību, tos ieslogot un nogalinot savām vajadzībām. Manuprāt, tā ir dziļa netaisnība, ka mēs esam gatavi darīt pāri un diskriminēt dzīvu būtni tikai tāpēc, ka tā nepieder pie kādas konkrētas sugas. Mēs varam mīlēt suņus un kaķus, bet nogalināt vistas un cūkas. Dzīvnieki tādā gadījumā kļūst par priekšmetiem cilvēku lietu pasaulē. Šī netaisnības izjūta bija grūdiens arī man, lai iestātos Dzīvnieku brīvībā.

Kā jūs pats pielietojat Dzīvnieku brīvības principus savā ikdienā?

Man šķiet paradoksāli, ka neviens no mums nevēlas būt cietsirdīgs pret dzīvniekiem, tomēr kā sabiedrība veicam izvēles, kas gala rezultātā nav tiem draudzīgas. Saprotot šīs te pretrunas, es sāku skatīties pats savā dzīvē, kādas izvēles es varu veikt. Sākumā pārstāju ēst gaļu, kas ir viena no labākajām darbībām, ko var veikt, jo no tā, ko viens cilvēks būtu nodarījis dzīvniekiem savas dzīves laikā, neēdot gaļu, viņš aiztaupa ciešanas jau 90 procentiem dzīvnieku. Tad, kad es biju sapratis, ka manam organismam nedraud nekādas pārtikas trūkums un es nezaudēju savas garšas un kulinārās baudas, pievērsos vegānismam.

Cik aktīva, jūsuprāt, dzīvnieku aizsardzībā ir Latvijas sabiedrība?

Tiklīdz sabiedrībā ir kāda aktualitāte saistībā ar dzīvnieku aizsardzību, varam novērot, ka cilvēki pamana mūsu darbību. Lielākoties cilvēkiem patīk dzīvnieki, un viņi nevēlas, lai tie ciestu. Pieaug arī biedru skaits mūsu organizācijā. Mēs Latvijas kontekstam esam jauna tipa organizācija, bet redzam, ka cilvēki mūsu idejas kopumā saprot un tās iesakņojas sabiedrības domāšanā. Lai gan Latvijas sabiedrība kopumā nav īpaši sociāli aktīva, tomēr arvien vairāk cilvēkus ieinteresē mūsu darbība. Par to liecina arī tas, ka organizācija var pastāvēt no mūsu biedru un citu ziedotāju dāvinājumiem.

Vēl viena no pēdējā laika aktualitātēm ir cietsirdība pret dzīvniekiem cirkā. Daudz tiek runāts, vai dzīvniekiem būtu tur jāatrodas, izskanējis pat viedoklis, ka lāčiem patīk braukt ar riteni cirka arēnā.

Mēs uzskatām, ka nevienam dzīvniekam nevajadzētu būt cirkā, bet tuvākais mērķis, ko vēlamies sasniegt, lai Latvijā aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka priekšnesumos. Šāda prakse novērota daudzās valstīs, viena no pēdējām, kur stājies spēkā šis aizliegums - Nīderlande. Daļēji vai pilnīgi aizliegumi turēt dzīvniekus cirkā ir vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Arī sabiedrības attieksme Eiropā kopumā pret dzīvnieku izmantošanu cirkā ir negatīva. Pat tad, ja tie ir mājdzīvnieki, mūsuprāt, nav pieņemami, ka tie starp izrādēm tiek turēti pārvadājamās kastēs. Manuprāt, šāds darbs arī pašiem dzīvnieku dresētājiem ir kaitīgs, jo ilgākā laika posmā mazina cilvēku empātijas spējas un atstāj psiholoģisku ietekmi uz to, kā raudzīties uz pasauli. Turklāt vardarbība pret dzīvniekiem iet cieši kopā ar vardarbību pret cilvēkiem - tas atstāj sekas uz mums pašiem.

Kas vēl ir Dzīvnieku brīvības darāmajā sarakstā tuvākajā nākotnē?

Iestājamies arī pret kažokādu industriju. Latvijas gadījumā rosinām veikt šādu dzīvnieku audzēšanas aizliegumu, jo patērniecība Latvijā nav aktuāla. Ja runājam par kažokādu industriju, tad visvairāk tie tiek izmantoti dažādām dekoratīvām lietām - aprocēm, apkaklēm. Šī gada sākumā veicām pētījumu, kura rezultāti atklāja, ka 65 procenti Latvijas iedzīvotāju ir drīzāk vai pilnībā pret dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei.