Demokrātija nozīmē tautas varu. Antīkajā pasaulē demokrātiju realizēja tieši – pilsoņi sapulcējās centrālajā laukumā un sprieda, kas būtu ar kopējo lietu darāms. Mūsdienu demokrātija ir pārstāvnieciska, jo, mainoties starptautiskajai sistēmai, pasaules politiskajai kartei un attīstoties cilvēktiesībām, nav praktiski iespējams visus pilsoņus sapulcināt vienuviet. Ja valsts vara pieder tautai, tas nozīmē, ka valsts varas pamatvienība ir pilsonis. Tautas vara mūsdienās izpaužas pilsoņa pienākumā un tiesībās izvirzīt savus priekšstāvjus tiešās vēlēšanās, taču demokrātijas bagātināšanai valstis ir ieviesušas arī dažādus citus līdzdalības instrumentus, piemēram, likumdošanas iniciatīvas tiesības. Nākotnē tehnoloģiju attīstība iespējams nodrošinās atgriešanos pie tiešās demokrātijas – iespēju ikdienā ikvienam piedalīties valsts pārvaldīšanā.
ES nav valsts, tā ir starpvalstu organizācija. Tāpat kā valsts tautu veido pilsoņi, starpvalstu organizācijas pamatvienības jeb "pilsoņi" ir suverēnas un nacionālas valstis. Ja gribi pievienoties ES, nav iespējams kļūt par ES pilsoni, nokārtojot naturalizācijas eksāmenu, apgūstot ES vēsturi, vismaz vienu no valodām un nodziedot Odu priekam, vienīgais ceļš – kļūt par kādas ES dalībvalsts pilsoni.
Starpvalstu organizācijas nevar iedalīt demokrātiskās un nedemokrātiskās, jo, kā jau minēts, demokrātija ir tautas vara, bet starptautiskās organizācijās tautas nav, tās "tauta" ir neatkarīgu valstu kopums. ES nav jābūt demokrātiskai ES dalībvalstu pilsoņiem, tai prioritāri jābūt demokrātiskai tās dalībvalstīm. Dalībvalstis ir nodrošinātas gan ar ES likumdošanas iniciatīvas tiesībām, demokrātisku lēmumu pieņemšanas procedūru ES institūcijās (arī pašas institūcijas veido dalībvalstu pārstāvji), gan citām veselīgai demokrātijai raksturīgām pazīmēm. Ja ES demokrātiju vērtē no dalībvalsts kā pamatvienības skatījuma, tad ES demokrātijas pietiek.
ES budžets gadu no gada nepārsniedz 1,24% no ES dalībvalstu iekšzemes kopproduktu (IKP) summas, salīdzinājumam, ES dalībvalstu nacionālie budžeti pārsniedz 40% no to IKP. Dalībvalstis ir deleģējušas ES daļu savas suverenitātes, daļu budžeta, daļu demokrātijas, taču relatīvi pavisam nelielu daļu. Kāpēc lai ES pēc iespējas vairāk demokrātijas būtu tāda nepieciešamība? Arī Latvijā likumus vēl joprojām pieņem Saeima.
Valsts neatkarība jeb suverenitāte ir konstants lielums – ikviena valsts pārvalda sevi pilnībā – visus 100%. Iestājoties ES, valstis daļu savas suverenitātes jeb tiesības lemt par savu nākotni "aizdod" ES institūcijām. Reizē ar suverenitāti arī daļa demokrātiskuma tiek nodota ES, bet analoģiski suverenitātei, arī demokrātija ir konstants lielums. Sabiedrības līdzdalība nav atkarīga tik daudz no iespējām un veidiem līdzdarboties, cik no vēlmes to darīt. Nevajadzētu būt pārsteigtiem tad, kad, ieviešot jaunas tiešās līdzdalības iespējas ES līmenī, samazinās nacionālā līmeņa līdzdalība – tā tiek izkliedēta. Nav loģiska pamatojuma cerēt, ka, ieviešot aizvien vairāk jaunus līdzdalības instrumentus, cilvēki tos visus arī izmantos, tādā veidā veltot vairāk laika un enerģijas, bet diennakts taču no tā nekļūst garāka, vai ne? Cilvēki nav kļuvuši slinkāki vai vienaldzīgāki – līdzdalības iespējas no monopola – nacionālajām vēlēšanām, pārgājušas brīvajā tirgū, un "komersanti" spiesti cīnīties par pilsoņu uzmanību.
Pēc vienas skalas mērīt un salīdzināt ES un valsts pārvaldes iekārtu demokrātiskumu drīkst, taču jāņem vērā, ka, analoģiski valstij, demokrātiska starptautiskā organizācija ir tā, kura ir demokrātiska saviem pamatelementiem – dalībvalstīm, nevis dalībvalstu pilsoņiem. Nevajag meklēt vairāk demokrātijas ārpusē, pārnacionālā līmenī, bet jāstrādā demokrātijas pilnveidei nacionālās valsts ietvaros.