Āboliņš: Sevis mocīšanai, skrienot garās distances nesagatavotam, nav nekāda sakara ar veselīgu dzīvesveidu

Princips šim ir cilvēku vēlme izrādīties...skriet var un vajag, tad kad to prasa organisms. Cilvēks ir radīts lai kustētos. Viss kas ir par daudz ir organismam kaitīgi. Arī ēst, sēdēt pie datora.Vajag palasīt un atcerēties, ka tas karavīrs kurš atnesa uzvaras vēsti par uzvarēto kauju pildīja uzdevumu...viņš noskrēja tos 40 -mit ar astīti un...Bet tas bija kara apstākļos...Tagad taču nav karš un iespēja ar veselo saprātu saprast, ko es varu. Ja skolā esi skrējis un aktīvi ieklausījies fiziskās audz. skolotāja/trenera/vai drauga sportista padomos, tad izvēle nav tālu jāmeklē. Katrā gadījumā priecē, ka Rīgas parki ir kļuvuši bagatāki ar skrējējiem. Es skrienu un atbalstu līdzīgos.

Jautājums Āboliņa kungam: Vai Jūs pats esat skrējējs? Jo pēc Jūsu raksta var rasties iespaids, ka pārmetat visiem - gan visiem skrējējiem, kas it kā visi kā viens kā auni negatavojas skrējienam un sevi moca, gan organizatoriem, kas it kā neko nedara, lai izglītotu par skriešanu. Tā nav taisnība. Kaut ko tādu var apgalvot tikai cilvēks, kas uz visu ir pavirši paskatījies no malas. Tāpēc arī jautāju Jums - vai esat skrējējs un kāpēc runājat visu skrējēju vārdā? Tie, kas skrien, ļoti labi zina, ka no tiem padsmit tūkstošiem, kas skrien "maratonā", lielākā daļa skrien 5km un, manuprāt, tie 5km ir labākais, kas ir noticis LV un Rīgā, lai cilvēkus izkustinātu uz kustēšanos un pievērstu veselīgam dzīvesveidam. Pārējie, kas skrien 10km, 21km, 42km, lielākajā daļā gadījumu ļoti labi apzinās, kā trenēties. Informācija ir pieejama pat ļoti plaša - gan organizatoru sniegtā, gan Mežaparka iknedēļas treniņos pieejamā, gan speciālajos portālos un visur citur, tajā skaitā Dienas medijos visai plaši sludinātā. Nākat uzskriet kopā ar mums skrējējiem! Tad arī pārliecināsieties, ka informācijas pietiek un, skrienot ar prātu, procesu var ļoti izbaudīt. To arī novēlu. Savādāk Jūs izklausaties kā viens no tiem daudzajiem burķšķētājiem, kas stāv malā, visu zin labāk, bet paši nepiedalās. Lai labi skrienas!

Vieglatlētikas terminoloģijā garās distances ir arī 5 un 10 km....

Daudziem skriet maratonā ir tas pats, kas obligāti tiklīdz iznāk nopirkt jaunāko iphone. Pēc tam ielikt bildes sociālajos medijos. Pašapziņas jautājums, dzīves veiksmīgums un stipruma apliecinājums

Pilnībā varu piekrist Āboliņa viedoklim. Pats pēc savas pieredzes varu teikt, ka nevar gatavoties mēnesi pusmaratonam. Tam ir nepieciešams vismaz viens gads, turklāt treniņa laikā 21km jāskrien uzmanīgi. Pirms skrējiena rūpīgi jāizvērtē savas spējas un iespējamos riskus. Kad pirmoreiz noskrēju pusmaratonu(pagājušā gada vasarā), kājās bija jūtamas pamatīgas sāpes un pulss bija ap 130, kas pēc skrējiena nav normāls. Kādu laiku vēlāk pievarēju šo distanci vēl divas reizes un tad jau bija daudz labāk.(pulss bija labs, sāpes kājās - minimālas). Piekrītu dažiem komentētājiem par gatavošanos attiecīgajai distancei. Tai jāgatavojas laicīgi, it īpaši ja kāds izvēlas skriet 21 vai 42 km. Es piemēram šogad skriešu 10 km, taču distancei gatavojos nevis vienu, divus mēnešus, bet jau kopš pagājušā gada Jūnija. Katru nedēļu skrēju vismaz četras reizes nedēļā( izņemot ziemu, kad ar dažādām sportiskām aktivitātēm nodarbojos reizi nedēļā). Tā kā ir vērts padomāt. Katrā ziņā pēc pagājušā gada negatīvās pieredzes, ceru, ka šogad kritušo nebūs, nevienam nepaliks slikti un visi dalībnieki noskries savu distanci. Pats galvenais ko iesaku - domājiet par savu veselību. Skrieniet sev ērtā tempā. Tad viss būs kārtībā un nebūs ne par ko jāuztraucās.

Būtu ārkārtīgi dīvaini, ja Rīgā notiktu kaut kāds maratons un Dienas galvenajam tukšmuldētājam nebūtu par to sava kārtējā tirgustantes līmeņa viedokļa, kam, protams, vieta avīzes slejās...

Dzert, pīpēt, neko nedarīt un tukši rakstīt ir vēl bezatbildīgāk. Autur, kas ir gara distance - km, laika izteiksmē?

Ārprāc ar jums cilvēki, tāda žults jūsos! Vispirms apskatieties cik tad daudz skrien maratonu un pusmaratonu - tie ir ap 4000 cilvēku, lielāka dalībnieku daļa skrien 5km!!! Pamācības kā trenēties un kā gatavoties ir diezgan daudz (mājas lapā, sportacentrs.com, Mežaparka ir treniņu dienas, kā arī vairākos žurnālos ir aprakstīts ka trenēties), šogad ir vairāk dzeršanas vietas. Un man visi zināmie cilvēki kas skries (ap 20), jau laikus gatavojas savai distancei vai tie būtu 5, 10, 21 vai 42km. Un protams ka ne jau maratona noskriešana padara par veselīgāku, bet tieši gatavošanās. Protams ja neko negrib darīt tad arī ar karoti mutē neieliesi zināšanas ka gatavoties. Veiksmīgu dienu un vieglu skrējienu!

Kurš var aizliegt pieaugušam cilvēkam nomirt tā, kā viņš vēlas? kāds mirst gultā, kāds skrienot maratonu. Turklāt idiotu acīmredzot, sabiedrībā ir par daudz, nu tad iestājas dabas likumi-tāda kā pašattīrīšanās. Piedodiet, sanāca sarkastiski un skarbi, bet ko citu te var piebilst?

Cik nu nācies te redzēt visādu spečoku gudrības pirms tā maratona, tas ir domāts bērnudārzu apmeklētājiem. Nevis cilvēkiem, kuri grib skriet maratonu. Ja mēnesī nav slasīti vismaz 200 kilometri, dažādos ātrumos, un tas nav darīts vismaz 12 mēnešus, maratonā vispār nav ko meklēt. Bet Latvijā netiek ievēroti ne tikai šādas pašsaprotamas lietas vien. Te cilvēkiem visu vajag uzreiz un pēc iespējas vairāk. Sportā tas nedarbojas.