Frančiem ar lielnācijas apziņu viss ir kārtībā. Taču katru reizi, kad viņi to tā pa īstam izdzīvo, vienmēr atrodas kāds, kurš priekam par vēsturiskajām uzvarām piešauj mazliet darvas. Kad Francija 2008. gadā izcīnīja Pasaules kausu futbolā, vācieši franču lielo uzvaras prieku mēdza skaidrot ar to, ka tā vienkārši ir pirmā reize, kad Francijai kaut ko izdevies uzvarēt bez amerikāņu atbalsta.
Arī šī gada svinības neiztika bez vieglas rūgtuma piegaršas. Tikai divas dienas pirms Bastīlijas ieņemšanas svētkiem Parīzi sasniedza nejauka ziņa. Reitingaģentūra Fitch kā pēdējā no lielajām aģentūrām atņēma Francijai augstāko kredītreitinga novērtējuma pakāpi. Finanšu tirgi to gan, par laimi, uztvēra mierīgi, un pati reitingaģentūra uzsvēra, ka Francijas situācija arī turpmāk vērtējama kā stabila. Tomēr problēmas ir, un problēmām, kas netiek risinātas, ir tieksme palielināties, un tieši tāds ir Francijas gadījums.
Arī te kaimiņiem ir savs viedoklis. Bijušais Deutsche Bank galvenais ekonomists Tomass Majers savā nesen iznākušajā grāmatā Eiropas nepabeigtā valūta pēc paša izstrādātas metodes ir mēģinājis atrast eirozonas vājos punktus. Lai tos noskaidrotu, autors ir izvēlējies četrus kritērijus: atkarību no ārzemju kapitāla, strukturālo budžeta deficītu, valsts parādu un, visbeidzot, finanšu sektora izmēru.
Pirmajā brīdī formula izskatās pārāk vienkārša. Autors ir noskaidrojis katras valsts topa pozīciju attiecīgajā sektorā un, saskaitot kopā vietas, beigās iegūst skaitli. Apskatot viņa iegūtos rezultātus, jāsecina, ka Majera izvēlētā metode tomēr izrādās diezgan precīza. Sastādītajā tabulā piecas no sešām lielākā riska valstīm jau ir bijušas spiestas izmantot ES finansiālās palīdzības mehānismu. Pārsteidzošā kārtā starp tādām valstīm kā Īrija, Kipra un Grieķija atrodas arī Francija. Riska topā tā ieņem augsto ceturto vietu.
Jo nedrošāka valdība, jo spilgtāka parāde. Te gan, protams, jāmin, ka Francija ir liela un attīstīta ekonomika un finanšu tirgi tai joprojām uzticas. Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka Francija ir ievainojama, un pagaidām neizskatās, ka prezidenta Olanda valdība ir spējīga piedāvāt saprātīgus risinājumus. Ja arī Francijai sanāktu iekļūt finanšu krīzes spirālē, iepriekšējās ES glābšanas akcijas varētu izskatīties kā maza bērna šļupsti uz jauno problēmu fona.