Atklātībā nonākuši satraucoši materiāli no Lietuvas zvēraudzētavām

Lietuvā medijos nonākuši video materiāli, kas uzņemti šī gada vasarā un rudenī 12 Lietuvas zvēraudzētavās. "Materiāli atklāj nepieņemamos apstākļus, kādos dzīvnieki tiek audzēti - netīrība, šauri sprosti, daudzas ūdeles ir smagi ievainotas, bet dažas ir mirušas jau tik ilgu laiku, ka sākušas sadalīties," portālu Diena.lv informēja biedrība Dzīvnieku brīvība.

Lietuvas dzīvniektiesību organizācija Tušti narvai (Tukšie būri) otrdien, 28.oktobrī, publiskoja videomateriālus no 12 Lietuvas zvēraudzētavām. Jaunā dzīvnieku aizsardzības organizācija materiālus nodevuši Lietuvas policijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī uzsākusi kampaņu  Kažokādām nē, vēršot Lietuvas sabiedrības uzmanību uz to, ka nepieciešams ieviest stingrākas labturības prasības kažokzvēru audzētavās.

"Ja fermā ir tik daudz ievainotu dzīvnieku, varbūt dažos gadījumos dzīvnieku audzēšana šādās fermās būtu jāaizliedz. Ja zvēraudzētājs nezina, kā atbildīgi audzēt dzīvniekus, tad vajadzētu ierosināt, lai viņš pārtrauc to darīt, jo dzīvniekus nedrīkst šādi mocīt," videomateriālos redzēto televīzijas raidījumā komentēja Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors Giedrius Blekaitis.

Pārmetumus noraida kažokzvēru fermas Northern Fox īpašnieks Vitas Palaitis, kura fermā arī uzņemti materiāli ar ievainotiem un beigtiem dzīvniekiem. "Ūdeles ir plēsēji pēc dabas. Arī dabā tās uzbrūk viena otrai," uzskata Palaitis. Pēc tam, kad zvēraudzētājs uzzināja, ka uzfilmētie materiāli ir no viņa fermas, īpašnieks pauda sašutumu: "Kāds ir filmējis kaut ko manā fermā? Vai viņiem ir tiesības to slepeni darīt? Nav pat skaidrs, kur viņi to ir filmējuši. Tas ir nelikumīgi. Es kā īpašnieks neatzīstu nekādus likumpārkāpumus un neatzīstu, ka manā fermā ir ievainoti dzīvnieki."

Kā norāda biedrība Dzīvnieku brīvība, videomateriālos iekļauti arī GPS ierīču dati, lai fiksētu video tapšanas koordinātas un pierādītu, ka tās tapušas konkrētajās audzētavās.

Biedrība uzsver, ka vienai lapsai atvēlēta vien 0,75 kvadrātmetru liela metāla režģu sprosta platība, bet vairākām ūdelēm - 0,3 kvadrātmetru liela platība. Visās fermās redzami labturības noteikumu pārkāpumi - slimi, ievainoti, bez veterinārās palīdzības atstāti dzīvnieki, kā arī miruši dzīvnieki sprostos kopā ar dzīvajiem.

Dabā ūdeles dzīvo savrupi daudzus kvadrātkilometrus lielā teritorijā un lielu daļu dzīves pavada peldot. Zvēraudzētavu sprostu šaurība, neatbilstība viņu dabiskajām vajadzībām un tas, ka pretēji instinktiem ūdeles ir spiestas dzīvot grupās, šiem dzīvniekiem rada stresu, kas mēdz rezultēties agresīvā un kanibālistiskā uzvedībā.

"Savvaļas sugu dzīvniekus nav iespējams audzēt rūpnieciskajās fermās bez nopietna kaitējuma viņu labturībai. Dzīvnieku ciešanas un nepatīkamie skati ir šīs nedabiskās vides iznākums," skaidro Dzīvnieku brīvība pārstāvis Aivars Andersons. "Ētisku apsvērumu dēļ aizvien vairāk valstis aizliedz zvēraudzēšanu, tāpēc tā pakāpeniski pārvietojas uz Austrumeiropas valstīm. Sabiedrības informētība ir svarīga, lai Latvija netiktu padarīta par šī neētiskā un vidi degradējošā biznesa lielvalsti," uzskata Andersons.