Nākotnes galvaspilsētas vīzijā Rīgas dome ieskicējusi publiskas peldvietas pie Ķīpsalas un Lucavsalas.
Otrkārt, šāda pludmale būtu labs radītājs Rīgas zaļumam jeb tīrībai, uzskata P. Blūms, norādot, ka tā varētu būt sava veida pilsētas zilais karogs. "Ja viņa ir droša, ja bērnus un mazbērnus tur var laist, ja tur būs tīrība un kārtība, domāju, ka tas būtu ļoti labi. Cilvēkiem lielās pilsētās ir diezgan maz ko darīt," sacīja arhitekts.
P. Blūms atzīst, ka šādā vietā iespējams attīstīties arī kādām apkalpojošām funkcijām, turklāt vietā, kur Daugavas krastā pie Ķīpsalas šobrīd atrodas milzīgie smilšu kalni, to paredz arī pilsētas attīstības plāns. "Vienīgais ir jābūt kaut kādam samēram, ir jābūt pārdomātam plānam un plānam vajadzētu izrietēt no pilsētdomāšanas, nevis no uzņēmējdomāšanas," sacīja arhitekts.
Taujāts par to, vai šāda pludmale varētu būt pievilcīga vieta arī ārzemju tūristiem, P. Blūms norādīja, ka viss atkarīgs no tā, vai šiem cilvēkiem gribēsies līst tādā ūdenī. "Cilvēki, kas ir pieraduši pie Atlantijas okeāna ūdens, kurā var līdz 40 metru dziļumam redzēt, ko krabji dara, tad viņiem šis ūdens liksies aizdomīgs pēc definīcijas," pieļauj P. Blūms.
Viņš norāda, ka Daugavas krastos Rīgā jau agrāk bijušas ierīkotas peldētavas. Viena no tādām pagājušā gadsimta 30. gados atradusies starp Dzelzceļa un Akmends tiltiem pašā Daugavas vidū. "Tā bija ārkārtīgi skaista, peldoša peldētava ar ģērbtuvēm un koka dibenu – tāda ļoti forša funkcionālisma arhitektūra," sacīja P. Blūms. Savukārt Daugavas kreisajā krastā savulaik atradusies Peldētāju biedrība, Airētāju biedrība, kā arī jahtklubs.