Āboltiņas gadījumā ir jāsaprot, cik deputātu frakcijā atbalstītu viņas kandidatūru, ja tā tiktu oficiāli izvirzīta. "Grūti vadīt partiju, ja tajā ir grupa, kas absolūti nepiekrīt partijas vadības viedoklim," norādīja Brigmanis, piebilstot gan, ka par to var dažādi diskutēt, ņemot vērā demokrātijas aspektu.
Katram politiskajam spēkam, kas nākotnē plāno izvirzīt savu premjera amata kandidātu, tostarp ZZS, ir ļoti svarīgi saprast, ar kādu deputātu skaitu ir jārēķinās Vienotībā, tātad - kādu deputātu skaitu pārstāv Āboltiņa. "Vieni stāsta, ka tie ir 23 deputāti, otri stāsta, ka tie ir, piemēram, 17 deputāti," norādīja ZZS frakcijas priekšsēdētājs, piebilstot, ka pašlaik nav zināms, "kas ir Vienotība".
Taujāts par situāciju, ja "Vienotības" frakcijas lielums nemainīsies, Brigmanis norādīja, ka tad ZZS rēķināsies ar Vienotības visām 23 balsīm.
Jau ziņots, ka Vienotības līdere Āboltiņa 15.decembrī partijas valdes un Saeimas frakcijas kopsēdē vienīgā tika izvirzīta par iespējamo Vienotības premjera amata kandidāti, taču gala lēmumu šajā jautājumā politiskais spēks pieņems līdz 28.decembrim.
Kā pēc kopsēdes žurnālistiem pastāstīja Vienotības valdes loceklis Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, partija savu Ministru prezidenta amata kandidātu virzīs ar saskaņotu valdes un frakcijas lēmumu, kas tiks pieņemts līdz 28.decembrim.
Šadurskis skaidroja, ka balsojums būs atklāts un vārdisks. Šādu lēmumu Vienotība pieņems pēc Ziemassvētkiem, bet ne vēlāk par 28.decembri, kas ir datums, kad savu premjera amata kandidātu plāno izvirzīt arī Vienotības pašreizējā koalīcijas partnere Zaļo un zemnieku savienība.
Ja Āboltiņu atbalstīs partijas valdes un Saeimas frakcijas vairākums, tad Vienotība viņu oficiāli izvirzīs kā savu premjera amata kandidātu, turpretim, ja šāda vairākuma nebūs, tas nozīmēs, ka "Vienotība" atsakās no privilēģijas nosaukt savu kandidātu premjera amatam, klāstīja Šadurskis.
Kā liecina līdzšinējie Vienotības deputātu izteikumi, Āboltiņai varētu būt valdes un Saeimas frakcijas vairākuma atbalsts.