Neaplūkosim parastās avīzes, bet pievērsīsimies PAREIZĀ VIEDOKĻA izdevumiem, kuri kā jauks pārsteigums dažā rītā atrodami pastkastītēs.
Vēl nedēļas nogalē Bundžu Jānis saņēma divas tādas avīzes - Latvijas attīstībai un Ar Latviju sirdī.
Latvijas attīstībai sākas ar priekšnieka Einara Repšes vārdiem, lai netraucējot viņam strādāt. Nu, formāli tur teikts, lai netraucē strādāt uzņēmējiem, bet, katru reizi uzmetot acis pirmajai lapai, burti izkārtojas tieši tā. Labi, varbūt katrs redz to, ko grib ieraudzīt. Lūkosim citus stāstus.
Liels uzraksts kliedz, ka Latvijas pensijas stutē svešu ekonomiku. Kā? Plašāk būšot 12. lapaspusē.
12. lapaspusē par to nekā nav. Ir 10. lapaspusē. Nu, nepiesiesimies. Arvienvārd-sakot, svešzemju ieguldījumu ienesīgums tagad esot pavisam nīkulīgs, bet, ieguldot Latvijas uzņēmumos, - uhhh… 10 gados nauda pieckāršosies un tikšot radīts 100 tūkstoši darbavietu. Hm?! Pat Šlesers atvēzējās tikai uz 50 tūkstošiem… Labs rādītājs. Kuros uzņēmumos ieguldīt? Nu, arī konsultantam ir neliels joku veikaliņš, telefons redakcijā…
Savukārt, mistiskajā 12. lapaspusē ir virsraksts par to, ka latviešiem izglītības modelis jābūvē pašiem savs, - un tūlīt tiek plaši izstāstīts… ka jāpārņem Somijas modelis.
Tālāk aprādīts, kā nabadzības māktas valstis pāris gadu desmitos izvirzījušās vadošajās vietās. Tiek apspriestas šādas nabadzības māktas valstis - Dānija, Somija, Zviedrija, Igaunija un Singapūra. Dānijā vispār esot vislaimīgākie cilvēki pasaulē. Šo nevajadzēja, jo citi saraksti rāda, ka laimīgākie esot Nigērijas, Venecuēlas vai Bahamu salu ļaudis. Vēl daži avoti ziņo, ka vislaimīgākie esot Ļedjajeva fani.
Kā jau avīzei klājas, ziņo par ļoti aktuālām lietām, proti - izgājušā gada 15. decembrī notikušo Latvijas attīstības partijas dibināšanu. Nu, piemēram, Purvciema iedzīvotāji arī beidzot uzzina par lielo notikumu, kuru oponenti un valdošā kliķe visiem spēkiem centās noslēpt.
Jābūt arī cilvēkstāstiem. Nosacījums izpildīts. Varam lasīt par vienkāršo liepājnieci Baibu (Fromani), kura mācās spēlēt klavieres un tenisu. Varam lasīt par gluži parastu rīdzinieku Edgaru (Jaunupu), kuru neinteresē ne rotaslietas, ne pulksteņi, ne mašīnas, ne mājas… galvenais esot vecumā nepalikt vienam.
Kā pieklājas, pēdējā lapā var minēt krustvārdu mīklas. Turpmāk vēlams izvietot arī sēru vēstis un sludinājumus par zāģbaļķu un bullēnu uzpirkšanu.
Otra avīze ar ārkārtīgi oriģinālo zīmolu Ar Latviju sirdī iet citu ceļu. Trīs reizes var minēt, kuras Ivetas ceļš tas ir. Ja kāds runā par iepriekš minētā Einara autoritārismu, izrādīsim iecietību pret šo atpalicību.
Ievadā norādīts, ka vara ir jāatdod tautai, kura to nekavējoties cedēs Ivetai Grigulei.
Pirmajā lapā Grigules kundze godīgi atzīst, ka viņa ir neparasta. To apjēdzot ar katru dienu vairāk ļaužu. Otrajā lapaspusē to apjēguši šādi cilvēki - Brigmanis, Dūklavs, Rāviņš.
Pēc hierarhijas seko Kārlis Ulmanis. Dīvainā kārtā viņš neko par Grigules kundzi nav pareģojis. Toties 6. lapaspusē par to vēstī Ilūkstes, Carnikavas, Mārupes, Jaunpiebalgas, Balvu un citu novadu priekšnieki. Pēdējā lapā mums tiek skaidrots, kādēļ stāsta varoni tik kaislīgi atbalsta vienkāršā tauta (sk. iepriekš nosauktos).
Kopējā noskaņa - cik dažādās balsīs gan iespējams pateikt vau!
Gods kam gods - abi izdevumi no laba, praktiska papīra - gan plīts iekuram, gan (avārijas gadījumā) higiēniskiem nolūkiem.