Kā nu zinām, Sarkangalvīte uz Rietumu fermām neaizbrauca, bet aizbrauca uz Močiem, kur tika močītas vispasaules floras un faunas sporta spēles. Dzīve ritēja savu gaitu.Tuvojās vēlēšanas Lielajā Rietumu Parlamentā (tālāk vienkāršībai - P).
Pusmeži bija uzņemti draudzīgajā Rietumu fermu saimē. Sajūsmu tas neizraisīja, bet palikšana Lielā meža vilku un lāču pārraudzībā draudētu ar melnākām ziepēm. Viens no lielākajiem ieguvumiem bija iespēja sūtīt kādus Pusmeža Goda deputātus atpūtā uz minēto P. Jāpastāsta arī, ka P laikā šamajiem nodrošināti ēdieni un dzērieni, cik var dabūt iekšā, vēl divās ķepās un aiz vaigiem līdz aiznest. Speciālas vietas uz lidojošiem paklājiem. Parastās nemaz nedrīkstēja sēdēt, par to sodīja. Susuriņi cildinātāji, kuri gan galdu klāja, gan traukus mazgāja. Varēja uzņemt filmas un rakstīt grāmatas par smago atpūtas laiku P. Un kas labākais - līdz mūža galam pilna pansija.
Vienīgais grūtums bija nemitīgi stāstīt, cik tā atpūta smaga un noderīga visai pārējai Pusmežu tautai. Bet tas tik sākumā šķiet grūti. Ar susuriņu cildinātāju līdzdalību lietas ātri kārtojas un domas iegrozās uz PAREIZO VIEDOKLI.
Kam gan patiktu citu sūtīt uz tādiem labumiem. Bet prasība obligāta. Nu ja tā, tad…
Nacionālie sivēni izvēlējās Zīļuku, kurš ar mīlīgo smaidu un reizrēķina prasmi bija apbūris, ak, cik daudzas Pusmežu vāravas…
Racionālie sivēni nolēma pirmo prom sūtīt Bērziņu. Daudzi nesaprata, kuru, tādēļ neiebilda. Vienīgi Zirgs bubināja, ka viņa likšana trešajā vietā (priekšā vēl kāds militārists) ir nepateicība. Kā tad tā - visi Pusmeži cauri izjāti, visiem zvēriņiem un putniem izsūtīta lapiņa, kur skaidri un gaiši pats uzrakstījis - «ZirKs Labākais». Vēl redzēsim, kurš saimnieks…
Pilnera vēži un Mitrofanāju gliemeži par savu kandidātu bīdija veco Krokodilu. Tas vienmēr bija sapīcis, badā un nosalis, tādēļ nikns un solīja visiem vairāk gaļas, tiesību, kuras varēšot pirkt, pārdot un ieķīlāt, kā arī siltāku gaisu, kuru pa vadiem pūtīšot iz austruma.
Visvairāk neveicās jenotu P deputātei Vāverei, kura deklarēja, ka vajagot vēl vismaz 50 gadus, lai tur P visu apjēgtu. Viņa vienīgā to spējot. Tiešām nadzīga - visur klāt, par visu izteicās, interesējās, ierosināja kādu duci piemiņas dienu (Pusmežos ļoti cieņā). Tomēr līdzbiedri par labāku atzina apaļvaidzi Lācīti, Skroderīšu, Melno Kraukli un vēl dažus. .
Jātaisa kas pilnīgi nebijis, sprieda Vāvere ar līdzbiedriem susuriņiem. Un nogāja uz Jokņiem…Kokņiem, neatminos, kā to vietu sauca. Tur dzīvojās lielie baltgalvas ērgļi, kuri reizēm majestātiski pārlidoja arī Pusmežus, lūkojot, vai viss kārtībā. Tagad līdz P vēlēšanām, katru reizi pāri lidojot, milzeņi varētu knābjos nest lielu, lielu plakātu, kur vēl lielākiem burtiem uzrakstīts VAVERE FOREVER (Rietumos garumzīmes nelieto). Tas tak viņiem tāds nieks vien. Forevers esot kaut kas tāds, kas visam pāri. Redzot augstu gaisos ērgļus ar tādu argumentu, svārstīgajiem un skauģiem būtu mutes ciet uz palikšanu.
Milzeņi negribīgi, bet sliecās uz piekrišanu, Zārdu poligonā tika noklāts milzīgais plakāts un nolīgts traktors, kas vilktu krāsas otu…
Bet tad.
Pukstēdams atčāpoja ežuks un iečukstēja - vispār forevers esot arī tāda vieta, kur no dzīvniekiem taisot desas…varot nepareizi saprast.
Vāvere saplaka. Bet tikai līdz otrdienas rītam. Ieraugot Dienas avīzi, saprata, ka tā tik pasaka, un sāka gudrot jaunas versijas. Jūs varat palīdzēt. Tiksit ekskursijā uz P. Un vēl riekstu maisiņš par brīvu.