Čaklais: Kurš teiks, ka tas nāks par labu sabiedrības integrācijai?

Čaklais, tikai ne ar pikāpšanos krievu priekšā! Jābūt otrādi!

Biedri latvieši! Norunāsim , ka turpmāk runāsim tikai un vienīgi par latviešu likteni mūsu Latvijā! Krievi ir tikai krievi, bet mēs esam mēs!

Latvijas politkiem ir japiedava, lai Latvijas pareizticigie, bardainie, svin ziemas svetkus 24,. decembri ka citi melnsvarci Latvija, bet ja vini to nevelas un grib nevis apvienot dzivojosos cilvekus Latvija, bet tos skirt un naidot tad lai vini svin kaut vai maija vai septembri, kad viniem tas ienak prata, jo, ka smejies katru dienu svetiki ipasi jau ticigo apmatajiem un kristiesa sirdi...

vai ticību ari jāintegrē?...

Arī citām konfesijām ir savi svētki. Ne tikai ziemassvētki. Ko tagad darīsim? Atzīsim visu ko pieprasa?

Ingmar ! Paskaties atpakaļ. Pie kuras konfesijas, īstenībā! piederēja Māris. Tur aiz durvīs lielā istabā. Tad padomā un tad vari varbūt kaut ko saprātīgu teikt.

Integracija nav vel nekur pasaulē veikusies! Ne vienā zemē, arī ne Skandināvijā. Kamdēļ tam būtu veikties tādā bezzobainā Latvijā? ! Kurā padomju atliekas bojā ikdienu. Kad nāks saprāts mājā šai zemē?

Es Jum pilnīgi piekrītu! Kauns klausīties. Tiešām, tā vietā, lai domātu, kā vēl vairāk stiprināt savu valsti, neatkarīgi no tā, ko gudro kremļa čekistu aģenti, nu jau vairs nezinām, kā izpatikt "nabadziņiem". Katrā valstī sava klārtība un punkts. Ja kādam gribas Ziemassvētkus svinēt pa Krievijas modei, cik zinu, vilcieni vēl nav atcelti. Tik vien bija, kā uz referenduma laiku iztaisnot muguru. Tagad atkal liecamies. Laikam gēns tāds.

... jāprecizē, ka vēlamā svinamā diena saucas nevis Pareizticīgo ziemassvētki, bet KRIEVU PAREIZTICĪGO BAZNĪCAS MASKAVAS PATRIARHĀTA Kristus Piedzimšanas svētki! Citas Pareizticīgo Baznīcas, t.sk. arī Igaunijā, šos svētkus svina kā 90 % pasaules kristiešu 24. decembrī. Te ir runa nevis par Kristu, bet par Maskavas patriarhātu. Es esmu par Kristu un visiem viņa svētkiem, bet pret Maskavas patriarhātu ar visiem turienes hiperbagātajiem, neticīgajiem stukačiem popiem.

... jāprecizē, ka vēlamā svinamā diena saucas nevis Pareizticīgo ziemassvētki, bet Kristus Piedzimšanas svētki! Ziemassvētki ir ziemas saulgrieži...

Tā kā baznīca šķirta no valsts, tad ... Ziemassvētku brīuvdienas - decembra beigās, - tiek atceltas. Čaklais, ta jau ir, vai ne?

nevar pieļaut

Referenduma rezultāti ar 3:1 parādīja, ka Latvijas tauta atzīst Latviju par nacionālu valsti, kas ir normāla Eiropas prakse. Tas ir pareizi un iepriecinoši! Taču vienlaikus jāmeklē cēloņi, kāpēc uz zemcilvēku provokāciju sabiedrībā atsaucās tik liela daļa, kas vēlējās izpostīt Latvijas valsti. Tomēr veseli 17% balsstiesīgo pilsoņu paļāvās musinātāju histērijai. Vai tagad valstij šiem 17% ir jāpiekāpjas? Un vai piekāpšanās bļāvēju bezkaunībai kaut uz mirkli tuvinās cilvēkus? Vai viņi par to jutīsies pateicīgi un uzklausīti? Domāju, ka nē. Te strādā aziātiskā nevis eiropejiskā domāšana, vērtību sistēma un priekšstati. Šai cilvēku sugai piekāpšanās ir signāls par vājumu, un sekos ducis jaunu prasību. Kā viss sākās? Nemīlēts pusaudzis jūtas nevērtīgs un netīrs. Tāpēc viņš tiecas nosmērēt un salauzt arī visu citu ap sevi. Šo realizāciju mēs varam redzēt jaunajos rajonos — Imantā, Purvciemā un citur, kur rupjībām aprakstītās mājās, piečurātas, dedzinātas un apkrāsotas lifta kabīnes. Kāpēc? Lai mazinātu neatbilstību starp iekšējo pasauli un ārējo vidi. Jo apkārt tīrāks, jo lielākā disharmonijā šād bērns jūtas, tāpēc visu cenšas izpostīt. Tādam indivīdam pieaugot, ir liels riksks, ka personība paliks šai pašā upura fāzē. Tikai tagad viņu nemīl ne tikai vecāki (iespējams, alkoholiķi), bet izrādās, ka arī zeme apkārt ir sveša. Cilvēki runā nesaprotamā valodā, smejas par nesaprotamiem jokiem, svin nesaprotamus svētkus — bet par tev līdzīgo vērtībām tikai pasmīn. Šeit notiek identitātes krīze: dievinātajai Krievijai (viņa var VISIEM sadot!) jūs neesat vajadzīgi, dzimtas vērtības (PSRS laiki, sapnis par Impēriju) izrādās falšas, bet šeit paši esat sabojājuši attiecības tiktāl, ka iekļauties un dzīvot normālu dzīvi var izrādīties nāvīgi grūti. Šādā gadījumā iekšējā tukšuma un netīrības sajūta aug augumā, un cilvēks turpina tiekties sabojāt visu ap sevi — tikai nu jau viņam jaudas ir vairāk. Absolūtais vairākums narkomānu un kriminālistu ir šādi dzīves pabērni — bez dzimtenes, bez mājām, bez dvēseles. Rafinētākie, specdienestu apmācīti un apbruņoti, var mēģināt sasniegt ko vairāk. Tikko redzējām, kā tādi mēģināja sanaidot savā starpā tautas. Paldies Dievam, viņiem neizdevās — veselā saprāta cilvēki cēlās aizstāvībai. Šādi cilvēki ir nelaimīgi, jūtas apčakarēti un nevienam nevajadzīgi. Kā nomaldījušās dvēseles, kā augi bez saknēm, kā putni bez mājām, kā bērni bez mīlestības. Viņi dažkārt rīkojas ļauni, bet patiesībā viņi ir dziļi nelaimīgi. Tie cilvēki, kas "mīl" un apbrīno Krieviju, kurai nav un nekad nebūs vajadzīgi, bet dzīvo šeit, ienīstot visu un visus ap sevi, nebūs laimīgi nekad, lai cik bravūrīgi izliktos uz ārpusi. Tas ir šizofrēnisks stāvoklis, identitātes juceklis, kas iznīcina un posta personību. Sekas — pataloģisks ļaunums un augoša agresija, kā mēs to redzam referenduma ierosinātāja inteliģences un mīlestības iezīmētajā sejā. Nav godīgi pārmest tiem, kas balsoja PAR to, lai spertu pirmo soli Baltijas guberņas virzienā. Bet ir jāpārmet referenduma rīkotājiem un atbalstītājiem, par apzinātu naida kurināšanu un attiecību saspīlēšanu. Un jānodrošina, lai Latvijas sabiedrību no šādām provokācijām sargātu likums. Valsts pienākums ir nodrošināt efektīvu integrācijas politiku. Tieši tāpat, kā valstij jārūpējas par citiem dzīves pabērniem — bezpajumtniekiem, alkoholiķiem un narkomāniem, vienkārši tāpēc, lai mazinātu noziedzību, un uzlabotu dzīves kvalitāti visiem pārējiem. Bet nelaimīgajiem, ko pārņēmis naids pret sevi un visu skaisto, var palīdzet tikai psihoterapija. Vienīgais ceļš ir izbeigt nīst un nicināt pašam sevi. Sākt mīlēt pasauli ap sevi. Un atrast savu vietu tajā. Novēlu to visiem. Mācieties cieņu un mīlestību pret zemi, kas mums visiem dod pajumti Bez tā jūs riskējat palikt zaudētāji bez savas zemes. Cilvēks ir radīts mīlestībai, nevis naidam.

čaks dalīts (attēlā pirksts) ar čaklo ir čiks

Kāds sakars Pareiztīcīgo ziemassvētkiem ar integrāciju-tā ir cieņas parādīšana ticības cilvēkiem Latvijā.Vai tie būtu krievi vai latvieši.Ne velti saka-daba atpūšas slavenu vecāku bērnos.