Runājot par konkurences sekmēšanu ar kaimiņvalstīm, salīdzinot ar PVN, daudz trakāk ir ar darbaspēka nodokļiem. Neapliekamais minimums Latvijā ir 45, Lietuvā – 96, Igaunijā – 101 Ls/mēn. Tāpat par slimības dienām - Lietuvā un Igaunijā darba devējs apmaksā tikai 3 dienas, turpretī Latvijā – 10. Tātad tikai darbaspēka nodokļu samazināšana palielinātu Latvijas konkurētspēju.
To apstiprina Ekonomikas un biznesa institūta pētījums - PVN samazināšana neietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos. Attiecībā par PVN, - tad kāpēc ne pārtikai. Atgādinām, ka valdībā tika pieņemts Finanšu ministrijas (FM) un nodokļu politikas izvērtēšanas darba grupas priekšlikums (25.05.2004.) par neapliekamā minimuma pakāpenisku palielināšanu līdz 70 latiem:
2008. – 50 lati
2009. – 60 lati
2010. – 70 lati
Tā vietā vēl patlaban (2012.gadā) neapliekamais minimums - 45 lati mēnesī.
Ievērojot teikto FM (5.03.2010.) „Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādnēs” - nodokļu politikas mērķis ir samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, un turklāt – ēnu ekonomikas samazināšanu veiktu darbaspēka nodokļa samazināšana, nevis PVN. Tā samazināšana par 1% valstij maksā 57 miljonus latu. Par šo summu pēc FM atzinuma var samazināt darbaspēka nodokli par 2 %. PVN samazināto likmi pārtikai EM (K.Kariņš, „Vienotība”) piedāvāja jau 2005.gada 6.jūnijā, uzsverot inflācijas samazinājumu par 2 procentpunktiem.
Pārēja uz jauno PVN likmi tikai tirdzniecības nozarē vien (tā sastāda 1/5 no tautsaimniecības) izmaksās 8,73 miljonus latu. Savukārt, runājot par PVN, tautsaimniecībai lielāks ieguvums un mazākas izmaksas būtu nevis samazinot PVN par 1%, bet PVN samazinājums pārtikai. RSEBA pētījums par PVN izmaiņu ietekmi uz patēriņu un nodokļiem liecina: 1) pārtika kļūtu pieejamāka maznodrošinātajiem, pieaugtu patēriņš; 2) inflācija samazinātos par 10,2 % punktiem (ja PVN samazina pārtikas produktiem). Samazinājumu varētu veikt atbilstoši Veselības ministrijas ieteikumiem veselīgas pārtikas grupā, piemēram, pienam, dārzeņiem un augļiem.
FM pati piedāvāja pieeju – vienoties ar sociālajiem partneriem; visiem risinājumiem jābūt pamatotiem ar analīzi un ticamiem ietekmes aprēķiniem. Šodien piedāvātais PVN samazinājums par 1% nevis darbaspēka nodokļi par 2% neatbilst valdības noteiktiem politikas principiem.
„Darbaspēka nodokļu samazinājums ir reāls ieguvums cilvēka maciņā, un uzņēmējam – lētāka produkcija. Uzņēmējs būs priecīgs, ka varēs lielāku atalgojuma daļu izmaksāt legāli,” rezumē LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
„Mani paturēja darbā, bet palūdza uzrakstīt atlūgumu un reģistrēties bezdarbniekos, jo par mani pārāk daudz esot jāmaksā nodokļos. Algu turpināja maksāt neoficiāli, bet man ir nepatīkami un sajūtu nedrošību,” tāds ir reāls stāsts, ko piedzīvo darba ņēmējs „pateicoties” nodokļu politikai.