"Šādai programmai ir jābūt pilnīgi citādai struktūrai, to nevar izstrādāt ierēdņi, tas ir jādara zinātniekiem. Biedrības Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs galvenais uzdevums ir izstrādāt ilgtermiņa nacionālās ekonomiskās attīstības programmu, kas dotu iespēju attīstīt valsti bez politiskās pieskaņas, neraugoties ne uz kādām koalīciju un valdošo partiju maiņām. Tādas programmas ir izstrādātas Singapūrā, tāda ir Honkongā, tādas programmas ir valstīs, kuras ir sasniegušas augstus ekonomiskās attīstības rezultātus," uzsvēra Deniņš.
Viņš skaidroja, ka biedrībā ir sapulcēti akadēmiskie spēki tieši tādēļ, lai veidotu šo struktūru, lai izstrādātu šo programmu, jo ierēdņi ar savu izglītības līmeni to nespēj.
"Katrai no augstskolām, katram no akadēmiķiem vēl ir savi eksperti ārvalstīs, kuri obligāti jāiesaista šajā programmas izstrādē. Arī es aicināšu iesaistīties savu pasniedzēju Hārvarda Biznesa skolā Maiklu Poteru, kas ir viens no ievērojamākajiem konkurences stratēģijas ekspertiem, ja viņš piekritīs, Latvija būs tikai ieguvēja," sacīja Deniņš.
Viņš uzskata, ka ir mazliet dīvaini, ka iepriekšējos gados akadēmiskie spēki tika pavirzīti malā no valsts attīstības stratēģijas plānošanas.
"Deviņdesmitajos gados, kad atguvām neatkarību, galvenais virzošais spēks bija inteliģence - gan kultūras inteliģence, gan zinātniskā inteliģence. Patlaban viss ir sadrumstalojies, un inteliģence šajā plānošanas procesā vairs nepiedalās, ierēdņi visu ir pārņēmuši savās rokās. Jābūt zinātniskai, metodiskai pieejai, ko ierēdņi ar savu kapacitāti nespēj nodrošināt," piebilda Deniņš.
Pusotrs gads ir pats mazākais termiņš, kāds ir nepieciešams, lai izveidotu šādu programmu, norādīja Deniņš, piebilzdams, ka pašreiz biedrība strādājot pie ideju izvirzīšanas.
"Neslēpšu, ka viena no idejām būs valsts industriālā attīstība, tas būs viens no galvenajiem akcentiem. Programmas virsuzdevums būs tautas labklājība. Centrālais programmā būs zinātne, inovācijas un ražošana. Programmai ir jābūt balstītai uz konkrētiem priekšlikumiem, tādēļ biedrībai ir piesaistīti arī lielākie uzņēmēji, kas strādā ražošanā - Kirovs Lipmans no Grindeksa, Sergejs Zaharjins no Liepājas metalurga, Guntis Rāvis no Skonto būves," sacīja Deniņš.
Uz atgādinājumu, ka gan Rāvis, gan Lipmans publiskajā telpā gan ir paziņojuši, ka biedrības darbībā aktīvi neiesaistīsies, Deniņš sacīja, ka tā nav gluži taisnība.
"Par šiem jautājumiem esmu runājis gan ar Rāvi, gan ar Lipmanu. Viņi abi ir ieinteresēti, lai šie projekti attīstītos. Biedrībā nav neviena man nepazīstama cilvēka, ar visiem esmu pazīstams ilgus gadus, tāpēc arī labi zinu, ko kurš domā. Biedrība neies politiskajā virzienā, biedrība virzīsies zinātniskajā virzienā. Biedrība varētu iegūt zinātniskās institūcijas statusu, lai to iegūtu, ir jābūt zinātniskajai padomei, kurā darbojas pieci zinātņu doktori. Cilvēki, kuri ir gatavi piedalīties, jau ir apzināti. Mūsu mērķis ir ar savu viedokli veidot sabiedrisko domu," skaidroja Deniņš.
Kā ziņots, marta beigās valdība izskatīja NAP prioritāšu pamatojuma ziņojumu un vienojās par dokumenta vadmotīvu - "Ekonomikas izrāviens". Savukārt topošā dokumenta prioritātes būs "cilvēka drošumspēja", "tautas saimniecības izaugsme" un "izaugsmi atbalstošas teritorijas".