Viņa norādīja, ka pērn gada nogalē Koalīcijas Sadarbības padomē rosināja skatīt jautājumu par šāda regulējuma izstrādāšanas nepieciešamību un darba grupas izveidošanu šim mērķim. Valdību veidojošās politiskās partijas atbalstīja šo ZRP iniciatīvu un tika izveidota referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanas darba grupa, deleģējot pārstāvjus no visām koalīcijas partijām. Darba grupā iesaistījās arī pārstāvji no Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī eksperti no nevalstiskajām organizācijām - sabiedriskās politikas centra Providus un Delnas.
Darba grupā ir notikušas diskusijas par tādiem jautājumiem, kā referenduma aģitācijas regulējuma subjekti, referenduma aģitācijas finansējuma izcelsmes atklātums, referenduma aģitācijas finansējuma apjoms, referenduma aģitācijas periods un citiem jautājumiem, portālam atzina ZRP pārstāve Daiga Holma.
Darba grupā tika panākta vienošanās, ka šim regulējumam jāaptver gan aģitācija pirms tautas nobalsošanas, gan aģitācija par likuma ierosināšanu, jo svarīgi, lai arī šajā periodā netiktu ietekmēta pilsoņu brīvā griba iniciēt konkrētu likumprojektu. Atbilstoši tam tika formulēti arī aģitācijas pirms tautas nobalsošanas un aģitācijas par likuma ierosināšanu periodi.
Tika nolemts arī veidot pēc iespējas plašāku aģitācijas jēdziena formulējumu, proti, par aģitāciju uzskatīt ne tikai tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret tautas nobalsošanā izlemjamo jautājumu, bet arī tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties tautas nobalsošanā vai parakstu vākšanā likuma ierosināšanai.
Tāpat tika lemts arī par aģitācijas finansējuma atklātumu, slēptās aģitācijas aizliegumu un ierobežojumiem aģitācijas finansēšanai izmantot ārvalstīs reģistrētu juridisko personu vai ārvalstu pilsoņu naudas līdzekļus.
Darba grupā vienojās arī par to, ka ir nepieciešams noteikt maksimālo finansējuma apmēru, ko viena persona var tērēt aģitācijas pasākumiem, taču diskusijām atvērts palika jautājums par šī finansējuma apmēru.
Izskanēja viedokļi, ka finansējuma maksimālajam apmēram vajadzētu būt zemākam nekā partiju finansējuma apmēram aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām. Šo izdevumu apmēru tika ierosināts pielīdzināt summai, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās vai arī noteikt kā konstantu summu - 50 vai 100 minimālās mēnešalgas. Darba grupā vienojās arī par to, ka šis regulējums attieksies arī uz tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu vai atlaišanu.
Darba grupas rezultāti sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju ir noformēti priekšlikumu veidā likumprojektam "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" un iesniegti Saeimas Juridiskajai komisijai.