Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un bagātīgi ārstniecisku kūdras un sapropeļa dūņu krājumi. Padomju laikā Ķemeru viesnīca tika pārveidota par sanatoriju (300 vietu), kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu, muskuļu un ginekoloģiskās saslimšanas. Šajā laikā Ķemeros darbojās gandrīz 10 sanatoriju, tajās strādāja ap 100 ārstu. Darbojās kūrorta poliklīnika ar sērūdeņu un dūņu vannu nodaļām.
1996.gada decembrī Ministru kabinets lēma par valsts uzņēmuma „Ķemeri” nodošanu privatizācijai. 1998.gadā apstiprināti privatizācijas noteikumi. Jau tolaik Valsts kontrole konstatēja virkni pārkāpumu Ķemeru privatizācijas procesā cita starpā secinot, ka inventarizācijas dokumenti nedod skaidru priekšstatu par īpašuma stāvokli v/u "Ķemeri" un v/u "Ķemeri" privatizācijai nav likumīga pamata.
Ķemeru viesnīcas ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ar šodienas acīm redzam, ka tā nodošana privatizācijai ir bijusi kļūda. Potenciālais investors, kura pienākums bija veikt nepieciešamos ieguldījumus īpašuma sakārtošanai un turpināt tā izmantošanu atbilstoši sākotnējam mērķim, nav šo uzdevumu veicis. Īpašums ir nolaists un izlaupīts, pat daļēji nodedzināts.
Ķemeru sanatorijas liktenis miglā tīts, bet mēs – atsevišķi parlamentārieši no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām – neesam ar mieru noskatīties, kā dažādu shēmu ietvaros naudas vara kļūst nozīmīgāka par likuma varu, un „maksātnespējas kolhoza” pārstāvji visiem spēkiem cenšas atņemt Latvijas valstij iespēju labot savu kļūdu un atkal kļūt par unikālās Ķemeru sanatorijas un visu ar to saistīto īpašumu kopuma saimnieci.
Jautājums, lai arī sākumā šķiet vienkāršs, no juridiskā un ekonomiskā viedokļa ir gana sarežģīts. Tā dziļāku izpēti 11.saeimā uzsākuši atsevišķi deputāti no Pieprasījumu komisijas. Uzzinot aizvien jaunus un jaunus faktus par krāpnieciskām shēmām un metodēm, kuras tika un tiek pielietotas gan nododot Ķemeru sanatoriju un ar to saistītos unikālos urbumus privatizācijai, gan īpatnējā formā sagatavojot uzņēmumu maksātnespējas procesam, mēs – 11.Saeimas deputāti Dāvis Stalts, Inga Bite uzskatām par absolūtu pienākumu neklusēt un risināt ši jautājumu ar visiem tiesiski iespējamiem līdzekļiem.
„Nevaru klusēt par to, kas notiek manā acu priekšā. Esmu runājis arī ar bijušo premjerministru Guntaru Krastu un esošo Tieslietu ministru Jāni Bordānu, kuri piekrīt faktam, ka privatizācijas process ir bijis apšaubāms kopumā un arī atsevišķi Ķemeru sanatorijas jautājumā,” uzsver Stalts, piebilstot, ka šobrīd notiek savdabīgs nelikumīgās privatizācijas procesa turpinājums, kad bijušā Tieslietu ministra Gaida Bērziņa lobētais un maksātnespējas administratora – Aigara Lūša, tagad Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra galvenais politdarbības motīvs – „Maksātnespējas likums” darbojas par labu atsevišķas, neviena īsti nekontrolētas juristu šlakas - maksātnespējas administratoru patvaļas nodrošināšanai.
Saeimas Pieprasījumu komisija un vēlāk arī deputāta Stalta neatlaidīga motivācija risināt Ķemeru sanatorijas jautājumus ir likusi šim jautājumam izkustēties, lai cik daudz ieinteresēto pušu še būtu. Naudas vara diktē noteikumus valstī un šis gadījums to lieliski pierāda. Gadījums, kad no valsts faktiski izkrāpta unikāla kultūrvēsturiskā un biznesa vērtība – Ķemeru sanatorija, kopā ar ļoti nozīmīgiem dziļurbumiem un ārstniecisko dūņu ieguves vietām nu beidzot ir novēršams, lai gan maksās valstij vairākus miljonus latu, taču ieguvums būtu iespēja no jauna un ar daudz lielāku sparu cīnīties par kurortoloģijas atjaunotni Ķemeros un vēlāk arī citur Latvijā.
„Jautājumā par Ķemeru sanatorijas nākotni neesam vieni – atsevišķi deputāti. Mūsu pusē ir nostājušies daudzi Jūrmalas iedzīvotāji, trimdas latvieši un dažādu nozaru profesionāļi, pēdējiem iesaistoties arī Latvijas kurortoloģijas atjaunotnes biedrības dibināšanā. Ir svarīgi cilvēkiem dot signālu, ka ne viss mūsu Latvijā ir pērkams un bīdāms savtīgās interesēs. Varam darīt arī ko valstiski,” uzsver Stalts.
Tai pat laikā kopā ar Staltu un Demokrātiskiem patriotiem šajā lietā aktīvu līdzdalību ņem deputāte Inga Bite (Reformu partija), kura, būdama juriste lieliski saprot ar SIA „Ominasis Latvia” maksātnespējas procesu saistīto iespējamo „shēmu” būtību: