"Jāpiekrīt ekspertiem, ka mēs praktiski esam zaudējuši iespēju jau pašvaldību vēlēšanās nodot savas balsis elektroniski. Pie esošās situācijas ir vainīga ministriju neizdarība. Ministriju pārstāvji nepārtraukti meklējuši attaisnojumus un iespējas novilcināt šo procesu," uzsver J. Upenieks. Viņš uzskata, ka atbildīgajiem cilvēkiem, piemēram Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā, ir rūpīgi jāapdomā un jāizvērtē sava atbilstība amatiem, jo "muļļāšanās" ap e-vēlēšanām notiek jau gadiem, bet konkrēti darbi tā arī nav paveikti.
"Šobrīd e-vēlēšanas Latvijai ir vēl jo aktuālākas, jo liela daļa mūsu valsts pilsoņu, apstākļu spiesti, ir devušies darba meklējumos ārpus Latvijas. Viņiem iespēja piedalīties Latvijai būtisku lēmumu pieņemšanā ir ierobežota – iespēja nobalsot vēlēšanās vai Referendumā nozīmē braucienu uz tuvāko Latvijas vēstniecību simtiem un pat tūkstošiem kilometru attālumā. Saprotams, ka šādu iespēju var atļauties vien retais," tā deputāts.
Ar e-vēlēšanām saistās arī vairāki riski. Viens no biežāk piesauktajiem riskiem tiek saistīts ar iespējamiem rezultātu viltojumiem. "Tomēr šādā gadījumā jāuzdod jautājums – ja bankas var uztaisīt savas elektronisko norēķinu sistēmas, kas ir pilnīgi drošas, un uz kurām šobrīd balstās visa pasaules norēķinu sistēma, tad kāpēc lai valsts nespētu nodrošināt e-vēlēšanu sistēmu, kas izlēdz šādus riskus? Sevišķi, ja ņem vērā, ka mūsu kaimiņvalsts Igaunija jau veiksmīgi izveidojusi savu e-vēlēšanu sistēmu, kur e-vēlēšanas gūst arvien lielāku atzinību iedzīvotāju vidū?" vaicā J. Upenieks.
Deputāts uzskata, ka atsaukšanās uz riskiem ir vien atbildīgo iestāžu mēģinājumi attaisnot savu neizdarību. "Jau sākotnēji esmu uzsvēris, ka valsts politiskajam mērķim ir jābūt e – vēlēšanu ieviešana Latvijā jau uz pašvaldību vēlēšanām. Šo jautājumu vairākkārt esam izrunājuši Koalīcijas padomē un panākta konceptuāla vienošanās par e – vēlēšanu ieviešanu un nodrošināšanu jau 2013. gada pašvaldības vēlēšanās. Līdz šim par e- vēlēšanām Latvijā ir daudz runāts, bet maz darīts. Ministrijas aktīvi runā par šī procesa nepieciešamību, bet līdz darbiem nonākušas nav. Tā vietā nākas dzirdēt tika attaisnojumus, kapēc nevar izdarīt vienu, vai otru lietu," sašutis ir J. Upenieks.
Viņš piebilst, ka sabiedrība jau sen ir gatava e-vēlēšanām. Par to liecina gan dati par to, ka aizvien plašākam iedzīvotāju lokam ir pieejams internets ar stabilu pieslēgumu, gan tas, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk savus ikdienas darījumus veic elektroniskajā vidē. Arī lielā interese par tautas skaitīšanas iespējām elektroniskajā vidē apliecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava e-vēlēšanām.
Citu Baltijas reģiona valstu pieredze liecina, ka e- vēlēšanu sistēma Latvijā gūs popularitāti. Piemēram Norvēģijā uz pašvaldību vēlēšanās balsot elektroniski bija iespējams desmit apgabalos. Šis solis ir veicinājis arī vēlētāju aktivitāti. Arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, elektroniskās balsošanas sistēma pirmo reizi tika izmantota jau 2005. gada pašvaldību vēlēšanās un kopš tā laika tā ar katrām vēlēšanām kļūst aizvien populārāka un pieprasītāka vēlētāju vidū. Pēdējās vēlēšanās Igaunijā elektroniski nobalsoja jau 104 tūkstoši vēlētāju.