Dienas replika: Pierīga

Dzīvoju Rīgā. Komunālie neiespējami,alga smieklīga,zobi nav laboti gadiem, transportā mēģinu braukt par zaķi, bērns tāpat. Un es strādāju... neredzu priekšrocības......

dzīvoju Pierīgā,vecā mājā,kurinu ar malku.Ceļš līdz tirgum maksā 2 lati turp un atpakaļ.Pensija minimālā.Nekādas priekšrocības neredzu.

Visvairāk tracina tas , ka līdz tautas skaitīšanai neviens " nesaprata ", " nezināja ", " neredzēja " - lai nu Rīgas ierēdņi , bet vietējie pagastu un rajonu varasvīri ! Visu redzēja , visu saprata , bet bailēs par savu darba vietu ( vietām laukos tās ir gandrīz vienīgās un zelta vērtībā ) neiedrošinājās raut aiz zvana auklas - ka Rīgas kungi , nedod Dievs ,nesadusmojas. Jūs domājat , ka tagad visi sarosīsies un viss notiksies ? Lika pagaidīt - pēc pirmā izbīļa gan atradīsies " teorētiķi ", kas pamatos procesa neizbēgamību , jo vairāk tāpēc , ka aizvien mazāk paliek cilvēku , kas piedzīvojuši uzplaukumu un attīstību laukos.

Taisnība jau ir. Būsim godīgi - daudzu mazu novadu izveide bija nekas cits, kā savtīgu pagastu vadītāju interese. Mazā sabiedrībā šiem ļaudīm nereti nebija un nav konkurences, tādēl silta vieta ir nodrošināta. Parasti šie pagastveči un pagastvecenes ir labi savu līdzcilvēku apvardotāji. Rezultāts - krietni dārgāka pārvalde, nekā tas varētu būt lielā novadā, prātīgi organizējot pārvaldi. Turklāt maziem novadiem ir problēmas pacelt nopietnus projektus. Normāli novadi būtu apmēram bijušo rajonu robežās. turklāt lielākas pašvaldības nāktos arī vairāk ņemt vērā sarunās ar valdību. Piemēram, lielāku un spēcīgāku Cēsu novadu neizveidoja tikai tādēļ, ka vienai tantiņai par sava novada attīstību svarīgāka bija iespēja piepelnīties pie pensijas, bet otrai tantiņai labas pensijas nopelnīšana. Kad krīze ritēja pilnā sparā, viena no tantiņām nekautrējās žēloties medijos, ka viņas mazais novads nevar savilkt galus kopā, kaut arī situācijas cēlonis lielā mērā bija viņa pati. Abas tantiņas sasaistījās ar Lembja zemnieku savienību, no kā arī čiks vien sanāca - lembisti, vadot Satiksmes ministriju, gandrīz visu autoceļu naudu novirzīja Kurzemei, kaut arī tantiņu vadītajos novados brūk kopā valsts galvenie autoceļi.