Dreimane uzsver, ka demokrātijas viens no stūrakmeņiem ir valsts pārvaldes atklāta dialoga veidošana ar sabiedrību. Turklāt, strauji attīstoties interneta tehnoloģijām un komunikācijai, aizvien pieaug saziņas iespējas ar sabiedrību, un efektīvākais saziņas veids mūsdienās ir sociālie mediji, piemēram, Twitter.
"Līdz ar to, nodrošinot efektīvu valsts pārvaldes dialogu ar sabiedrību, tieši pretēji - ierēdņu tvītošana liecina par labu pārvaldību. Jāņem vērā arī starptautiskā prakse, ka aktīvi tvītotāji ir augstas amatpersonas," norāda Dreimane. Kā piemērus viņa min ASV prezidentu Baraku Obamu un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.
Viņa uzsver, ka pat tādas institūcijas kā NATO ir sākušas pilnībā pārvērtēt savu publisko komunikāciju, izveidojot profilus un komunicējot Facebook, Twitter, YouTube, Flickr un citos.
Tomēr Dreimane uzskata, ka būtiskākais valsts pārvaldes komunikācijā sociālajos medijos ir ievērot ētikas pamatprincipus un diskutēt par aktuāliem jautājumiem, nevis distancēties no tiem.
Jau ziņmots, ka Kilboka ceturtdien portāla Diena.lv raidījumā Dienas Rīts izteicās, ka valsts ierēdņu čivināšana, apspriežot darba jautājumus, valstiskus jautājumus, tad izsakot ņirgas, tad - komentārus, neliecina par labu valsts pārvaldi.