T. s. politkorektums. To var mēģināt ievērot, un var to ignorēt, tomēr jebkurā gadījumā ir nepieciešama konsekvence. Kā pauda kāda jauna dāma no Austrijas, ir dīvaini, ja ar mērķi kādu neaizvainot politkorektuma ievērotāji vairās kritizēt atsevišķas prakses musulmaņu sabiedrībā, bet tajā pašā laikā t. s. populistus un viņu atbalstītājus bez liekas domāšanas sauc par protofašistiem, fašistiem vai vienkārši nejēgām. Kā mēdz teikt, vai nu – vai nu.
Pelnu kaisīšana uz galvas ar dīvainu iznākumu. Pēdējo gadu laikā patiešām Rietumu t. s. intelektuāļu aprindās ir vērojams paškritikas uzliesmojums jautājumos par Rietumu ārpolitikas arābu pasaulē kļūdām. Tiek uzsvērts, ka, ja Rietumi būtu vairāk ņēmuši vērā reģiona specifiku, nebūtu tik vieglprātīgi iejaukušies Irākā, Lībijā u. c., tad mēs šodien neplūktu tik nepatīkamus "augļus" kā ISIS, imigrācija utt. Lielā mērā tā ir taisnība, bet, kā diskusijās aizrādīja studenti ar saknēm apspriežamajā reģionā, šī nostāja riskē iebraukt otrā grāvī. Piemēram, sākt aizmirst (?), kādus noziegumus pret saviem pilsoņiem pastrādājuši nu teju par stabilitātes garantiem atzītie Huseins & Co. Un, lauzot rokas nožēlā a la "mēs visu salaidām dēlī!", paziņot par turpmāku distancēšanos. Jā, salaidām, jā, kļūdas nav jāatkārto, bet iedomāties, ka nu "vietējie" kaut kā vieni paši tiks ar dēlī salaisto galā, un mums nebūs vairs jālauza galva par savas darbības sekām. Kļūdu atzīšana nenozīmē muguras uzgriešanu.
Problēmas ir lokālas. Dziļdomīga galvu šūpošana par "jauno globālo paradigmu" ir laba lieta, tomēr spirdzinoši forumā bija acīmredzot Rietumos studējošo baltkrievu un ukraiņu jauniešu aizrādījumi, ka Rietumu politiskā esteblišmenta debates par "paradigmām" ir viens, tomēr viņus interesē, kā konkrēti Rietumi veidos attiecības ar Ukrainu, Moldovu, Baltkrieviju, Bosniju utt. Taisnība vien ir. Mēs varam sacensties, kuram izsmalcinātāka analīze par kārtējo "post" ("post – truth", "post – politics" u. c.) pasaules kārtību, bet ir jārisina konkrēti jautājumi, kas būtiski tiem, kuriem Eiropa, Rietumi joprojām ir kaut kas vērtīgs.