Viņš atzina, ka, iepazīstoties ar patlaban pieejamo informāciju, ES dalībvalstu vienošanās neparedz nekādus jaunus apstākļus, līdz ar to ministra agrāk paustās bažas par ES lēmuma negatīvo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir palikušas spēkā.
"Tas, ka Latvijai varētu būt jāsamazina emisijas par 10% pret 2005.gadu, indikatīvi bija zināms jau iepriekš. Kā liecina aprēķini, lai samazinātu desmito daļu no šiem 10%, Latvijai būs nepieciešams 1,2 miljardi eiro," uzsvēra Dombrovskis.
Ekonomikas ministrs arī pauda bažas par to, ka ES nav iezīmējusi nekādus atbalsta mehānismus šo mērķu izpildē. "Izskanējusī informācija par atbalstu trīs miljardu eiro apmērā attiecas uz visām ES valstīm, un šis atbalsts, visticamāk, nāks caur bankām kā aizdevumi. Līdz ar to šo nevaru nosaukt kā tiešo atbalstu," teica Dombrovskis.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi šonakt Briselē pēc vairāku stundu diskusijām Eiropadomes sanāksmē vienojušies par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030.gadam. Lai gan šonedēļ izskanējis, ka Latvijai no šīs politikas ieviešanas var būt apjomīgi zaudējumi, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību, jaunākā dokumenta versija paredz, ka Latvijai tajā būs labvēlīgāki nosacījumi, nekā iepriekš prognozēts.
Valstu līderi vienojušies, ka dalībvalstīm ar zemāku iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu iedzīvotāju būs mazāks siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķis. Būtiskākais ieguvums Latvijai būs saistībā ar Emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) jomu, kurā ir lauksaimniecība un transporta nozare. Lai gan kopējais mērķis visām ES dalībvalstīm paliek tas pats - līdz 2030.gadam SEG emisijas samazināt par 43% salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem -, neoficiāli aprēķini liecina, ka uz Latviju varētu attiekties 10% emisiju samazinājums.
Latvijai nebūs saistošs mērķis par 43% samazināt SEG emisijas līdz 2030.gadam. Latvijai tie būs 10%, kā tas bija klimata un enerģētikas paketē 2020.gadam. Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas SEG emisijas pašlaik ir tuvu 2005.gada līmenim. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlīdz strauji, un klimata politika nav pretrunā ar ekonomisko attīstību.
Ekonomikas ministrs Dombrovskis jau iepriekš izteicās, ka, lai Latvija pilnībā izpildītu saistības pret ES, valstij būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro. Tāpat ministrs atzina, ka ES jaunā enerģētikas politika ir absurda un Latvijai nozīmē atgriešanos akmens laikmetā.