Ja man būtu īsi jāatbild vienā teikumā, es teiktu: tā ir dabiskā monopola atdalīšana no konkurētspējīgas vides. Nereti elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mēģina salīdzināt ar telekomunikāciju tirgu. Jāatceras tomēr, ka telekomunikācija savā liberalizācijā gāja citu ceļu, tur jaunie piegādātāji nāk ar savu infrastruktūru, katra konkurējošā kompānija būvē savus torņus. Elektrības fizikālo īpašību dēļ, kā arī bīstamības dēļ tirgus liberalizācija šajā nozarē iet mazliet atšķirīgu ceļu, šeit infrastruktūra tiek nodalīta kā vienots kopums. Citiem vārdiem, vadi, stabi un transformatori, kā arī skaitītāji tiek nodalīti no vides, kurā ir ražotāji un pārdevēji.
Monopols tātad palicis valsts rokās, un šis monopols garantē, ka jebkuram tirgotājam, tāpat kā jebkuram klientam ir vienādas tiesības šo kopējo infrastruktūru izmantot. Šo monopola nodalīšanu no konkurētspējīgās vides mēs redzam koncerna organizatoriskajā struktūrā. Mums ir meitassabiedrība AS Sadales tīkls. Sadales tīkla tarifus regulē valsts, un tie ir vienoti neatkarīgi no tirgotāja vai pakalpojuma saņēmēja. AS Latvenergo tātad ir konkurējošs ražotājs, kas konkurē ražošanas sektorā, vairumtirdzniecībā un pārdošanā gan Latvijā, gan Baltijā.
Šis nodalījums atspoguļojas arī klientu elektroenerģijas rēķinos. Tur ir labi redzams, ka konkurējošā daļa – elektroenerģijas cena – veido aptuveni trešdaļu no rēķina. Tā ir tā sadaļa, tā nauda, par kuru notiek konkurences cīņa tirgotāju starpā. Otra trešdaļa šajā rēķinā ir tīkla pakalpojumi, un atlikušo trešdaļu attiecīgi veido OIK un valsts nodokļi, starp kuriem lielākais ir PVN.
Konkurence garantē zemāku pakalpojumu
Bieži mēdz jautāt, kādēļ elektroenerģijas tirgū vispār būtu nepieciešama liberalizācija. Kāpēc nevar atstāt visu pa vecam? Tāda īsa un klasiska atbilde uz šo jautājumu no ekonomista viedokļa būtu – konkurējoša vide jebkurā gadījumā nodrošinās zemāko cenu par preci vai pakalpojumu, tā darbojas kā efektivitātes dzinējspēks.
Mums jāatceras, ka Baltijas valstu stāvoklis enerģētikā bija īpašs. 2009. gadā mēs zinājām, ka pēc gada tiks slēgta Ignalinas atomelektrostacija, bija skaidrs, ka Baltijas valstis piedzīvos energodeficītu, turklāt mēs bijām izolēti no pārējās Eiropas Savienības tīkliem. Mums bija gaidāms milzīgs enerģijas deficīts un tikai viens alternatīvs piegādātājs – Krievija.
Šajā laikā tapa astoņu Baltijas valstu sadarbības memorands ar Eiropas Komisiju, t. s. BEMIP plāns. Tas paredzēja Baltijas enerģētikas izolācijas pārtraukšanu un definēja, kādi soļi jāveic. No vienas puses, plāns paredzēja starpsavienojumu izbūvi ar Eiropas tīkliem Ziemeļvalstīs. No otras, tas paredzēja zināmus pienākumus Baltijas valstīm – harmonizēt Baltijas tirgus modeli ar Ziemeļvalstīm. Plāna ietvaros izbūvēts Estlink-2 kabelis starp Igauniju un Somiju, turpinās projekts Kurzemes loks Latvijā, kas stiprina Lietuvas un Zviedrijas starpsavienojuma projektu un uzlabo energoapgādi Kurzemē. Šī apņemšanās mums, Baltijas valstīm, garantē starpsavienojumus ar Ziemeļvalstīm, kas bagātas ar hidroresursiem, un tur vēsturiski novērotas zemākas elektroenerģijas cenas nekā caurmērā Eiropā. Taču šī iespēja uzliek mums zināmus pienākumus harmonizēt tirgu tā, kā to saprot Ziemeļvalstīs.
Vienas pieturas aģentūra jeb klientam viss ir vienkārši
Salīdzināt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju ar telekomunikāciju, kā jau teicu, nav īsti korekti, jo abi šie procesi notiek ar atšķirīgiem pamatnoteikumiem. Mūsu kā nozares profesionāļu uzdevums ir padarīt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju maksimāli vienkāršu un saprotamu klientiem. Vienkāršošana izpaužas tā, ka klients netiek svaidīts starp divām pusēm – tirgotāju un sadales operatoru. Tādēļ tirgotāja centriskais modelis ir tas princips un panākums, ko mēs esam īstenojuši Latvijā.
Salīdzinot ar juridisko personu tirgu mājsaimniecību tirgu atver ļoti pārdomāti un daudz vienkāršāk. Ir viens tirgotāja līgums, viens rēķins, vienota klientu apkalpošana, kā arī ikvienam pieejams Universālā pakalpojuma produkts, kas ir ļoti pārdomāts rīks, kā atrisināt problēmu ar tādiem klientiem, kas neko nevar vai negrib izvēlēties. Šādi klienti, atveroties elektroenerģijas tirgum mājsaimniecībām, ir vienmēr, par to liecina pieredze citās valstīs. Ir pilnīgi skaidrs, ka būs daļa klientu, kas savu izvēli nevarēs izdarīt uzreiz, un tādēļ vienmēr pastāvējusi problēma, ko ar viņiem darīt. Lūk, tādēļ Latvijā ir atrasts ļoti veiksmīgs risinājums, piedāvājot Universālo pakalpojumu. Tas ir risinājums, ar kuru Latvija patiesi var lepoties citu Eiropas valstu vidū.
Katram elektroenerģijas tirgotājam, kas klauvēs pie jūsu durvīm, piedāvātajā produktu klāstā jābūt arī Universālajam pakalpojumam ar nemainīgu elektroenerģijas cenu 12 mēnešiem bez līguma laušanas maksas. Pēc savas būtības šis produkts ir ļoti līdzīgs mūsu esošajiem tarifiem.
Kas jaunajā situācijā notiek ar Sadales tīkla funkcijām? Viņi saglabā šo tehnisko elektroenerģijas piegādi, uzskaiti. Vienmēr svarīgi atcerēties, ka sadales operatoram ir jābūt neitrālam pret jebkuru klientu, jebkuru tirgotāju, kas darbojas šajā tirgū.
Nevienam klientam nekur nav jāsteidzas
Latvijā izvēlētais elektroenerģijas tirgus modelis ir veiksmīgs tai ziņā, ka ļauj klientiem nesteigties un pieņemt lēmumu ļoti pārdomāti. AS Latvenergo ir apņēmusies nosūtīt piedāvājumu katram klientam, tādēļ, pirmkārt, mums kā klientiem vispirms jāsagaida atsūtītie piedāvājumi.
Lai nomainītu elektroenerģijas tirgotāju, izvēle jāizdara līdz 15. martam. Ja neesat paspējuši to izdarīt, nav nekas traks, nākamo tirgotāju maiņu var veikt katru mēnesi. Liela daļa klientu, visticamāk, neko nemainīs un paliks pie Universālā pakalpojuma. Ja jūs apmierina Universālā pakalpojuma cena, jums patiesībā nav jādara pilnīgi nekas, no 1. aprīļa elektrības piegādes notiks saskaņā ar Universālā pakalpojuma nosacījumiem. Uz pārējiem produktiem ir jāpiesakās, un tiem, kuru patēriņš ir lielāks, būs arī speciāli piedāvājumi, nepieciešams tos sagaidīt un izvērtēt.
Kad jūs saņemat piedāvājumus no dažādiem tirgotājiem, svarīgi saprast, kā tos salīdzināt. Pirmkārt, obligāti jāsalīdzina kopējās izmaksas. MK noteikumi paredz, ka katram tirgotājam, kurš piedāvā savus pakalpojumus mājsaimniecības klientiem, ir obligāti jānorāda pakalpojuma pilnās izmaksas par 100 kWh vai lietotāja mēneša vidējo patēriņu. Šos datus iespējams salīdzināt. Turklāt rēķinā, kā jau minēts, redzama mēneša maksa un tas, kā veidojas šī maksa, kādas ir komponentes. Šādi mums iespējams viegli salīdzināt visas rēķina komponentes, jo Latvijā izvēlētais tirgus modelis veidots tā, lai, laikam ejot un konkurencei stiprinoties, izmaksas tuvākā nākotnē samazinātos.