"Runājot par Satversmes "kodolu", 1., 2., 3., 6., 77. panti jau veido "kodolu"," sacīja Saeimas deputāts. "Svarīgi ir tas, ka Satversmes preambulā norādīts, ka Latvijas tauta ir lēmusi par Satversmi. Un šis teikums atspoguļo Satversmes garu, formu un gribas izpausmi, kādā veidā ir formulējusi. Un pie tā formulējuma ir tas "kodols" un tie panti, kas to veido," norādīja deputāts.
"Pēc būtības tās vērtības, par kurām runā komisija, ir izstrādātas - ko nozīmē demokrātiskā republika, bet kāda tam jēga, kādēļ mums jāieslīgst formālismā, jāskaidro pašsaprotamas lietas?" jautāja A.Elksniņš.
Viņš uzsvēra, ka preambula ir "tā pati anotācija". "Tā nav saistoša nevienam, tā parāda
virzienu, tā var būt simboliska, bet tā nav saistoša, tas nav likums. Ir
daudzas konstitūcijas, kuru preambulās lasāms, kā valsts tapusi un tās
virzienu un vīziju," atzina A.Elksniņš.
"Tad, kad izstrādāja Satversmi, viņa bija tāda, kāda ir pašreiz. Varam runāt, ka iestrādātās vērtības ir negrozāmas, bet panti kā tādi ir grozāmi, un tas bija paredzēts arī izstrādājot. Ja, piemēram, tagad pieņemsim negrozāmu pantu, kur ietverta valoda, citi panti taču paliek grozāmi," sacīja A.Elksniņš.
"Nedomāju, ka tā ideja ir labākā, domāju, ka racionālāk būtu apsvērt ideju par jaunas Satversmes rakstīšanu. No postpadomju valstīm mums vienīgajiem ir vecā Satversme. Igaunijā, Lietuvā un citās Eiropas valstīs, ir pieņemtas jaunas Satversmes, atbilstošākas," atzina SC deputāts.
Kā vēstīts, Konstitucionālo tiesību komisijas atzinusi, ka konstitucionālo pamatu stiprināšanai atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (Vienotība) apliecināja komisijas vadītājs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.
Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, ir jānosaka konstitucionālais kodols, ko likumdevējs nevar grozīt. Proti, šis kodols ietver valsts konstitucionālo pastāvēšanu, tās raksturu un demokrātisko iekārtu.