ES esošo septiņu gadu (2007.-2013.g.) budžeta ieņēmumu lauvas tiesu (85,3%) veido visu dalībvalstu tiešās iemaksas, kas ir ļoti dažādas: sākot no 164 miljardiem eiro Vācijai, 140 miljardiem eiro Francijai, 116 miljardiem eiro Itālijai, 103 miljardiem eiro, Lielbritānijai līdz pat 0,3 miljardiem eiro Maltai. Latvijas iemaksa ir 1,4 miljardi eiro .
Protams, ka dalībvalstis arī saņem dažādas izmaksas no ES kopbudžeta. Tāpēc jārunā par neto (neto=iemaksātais-saņemtais) maksātājām un saņēmējām. Ja rēķina uz vienu iedzīvotāju, tad lielākās neto iemaksātājas ir: Nīderlande 1467 eiro; Dānija 1322 eiro, Zviedrija 1207 eiro. Bet lielākās neto saņēmējas ir Ungārija 2384 eiro, Igaunija 2384 eiro, Grieķija 2238 eiro. Latvija 2007.-2013.gadam saņem 2016 eiro uz vienu iedzīvotāju.
Augstāk minētās atšķirības sevī slēpj divas dažādas attieksmes pret ES kopbudžetu: neto iemaksātājas vēlas iemaksāt mazāk, bet neto saņēmējas saņemt vairāk. Pēdējās krīzes iespaidā visas ES dalībvalstis uzsāka savu nacionālo budžetu izdevumu mazināšanu. Taču tieši neto maksātājas, sākot ar 2010.g. panāca arī esošā (2007.-2013.g.) ES kopbudžeta ikgadējo izdevumu bremzēšanu. Kā tas bija iespējams?
ES 2007.-2013.gada kopbudžetu dalībvalstis pieņēma vienbalsīgi, jo to prasa ES līgums, un tas notika 2006.gada vasarā, kad krīze vēl nebija pie horizonta. Toties katra tekošā gada budžetu kopbudžeta ietvaros Eiropas Padome (Padome) pieņem ar dalībvalstu balsu vairākumu, kurš pieder lielākajām neto maksātājām.
Panākot ikgadējo Eiropas Komisijas (Komisijas) budžeta priekšlikumu mazināšanu bremzēšanu, neto maksātāju rīcība Padomē noveda pie tā, ka savlaicīgi neveiktie maksājumi sāka krāties. Tas ar katru nākamo budžeta gadu radīja papildus slogu , jo uzkrātie izdevumi tika stumti uz priekšu. Rezultātā 2007-2013.g. gadu periodu noslēdzošā, 2013. gada budžeta projektā Komisija bija spiesta nākt ar būtisku izdevumu palielinājumu + 8,69 miljrd.eiro, jeb +6,9 %, lai atgūtu Padomes iepriekš nobremzēto naudu.
Vēl jo vairāk, Komisija šī gada oktobrī, saņemot no dalībvalstīm rēķinus apmaksai par izpildītiem struktūrfondu projektiem 9,73 miljard.eiro un lauku attīstības projektiem 3,4 miljard.eiro, lai nepārkāptu ES likumu par savlaicīgu apmaksu, ierosināja būtiskus 2012.gada.budžeta grozījumus +8,99 miljard.eiro vai + 6,9%. Eiropas Parlaments atbalstīja abus Komisijas budžetu projektus.
Pieprasot apvienot šos abus Komisijas 2012. un 2013.gada budžetu priekšlikumus vienā sarunu paketē, Padome tos abus tomēr noraidīja. Atbilstoši ES likumam, ja Padome un Parlaments nevienojas, Komisijai ir jānāk ar jaunu budžeta priekšlikumu.
Arī tikko publicētajā, jaunajā 2013.gada budžeta projekta skaidrojumā Komisija ir paredzējusi to, ka 2012.gada budžeta grozījumi tomēr tiks pieņemti. Lai meklētu kompromisu Komisija tomēr daļēji piekāpjas Padomei par 2,9 miljrdiem eiro samazinot izdevumus struktūrfondiem salīdzinājumā ar iepriekš iesniegtajiem 2012.g. budžeta grozījumiem. Tāpat Komisija par 1,77 miljardiem eiro samazina izdevumus savam sākotnējam 2013.g. budžetam.
Šādā variantā 2013.gada budžeta maksājumi ir pat par -2,9 miljrdiem eiro vai -2,1 % mazāki kā 2012.gada noslēdzošajā budžetā.
Tagad viss atkal ir atkarīgs no Padomes nostājas. Ja tā vēlreiz noraida Komisijas priekšlikumus par 2013. gada budžeta projektu, tad Komisijai nāksies iedarbināt esošā 2012.gada budžeta 1/12 daļas finansējuma mehānismu pa mēnešiem (līdzīgi kā to likums paredz darīt Latvijā, ja nav pieņemts nākamā gada budžets). Arī Latvija līdz 2012.gada 30.oktobrim ir iesniegusi Komisijai rēķinus par 105 miljoniem eiro īstenoto struktūrfondu un 48 miljoniem eiro lauku attīstības projektu apmaksai. Nesaņemot šogad pilnu apmaksu no Komisijas, Latvijas valdība būs spiesta palielināt savu 2012.gada budžeta deficītu kopumā par 87,3 miljoniem eiro. Protams, ka tekošie budžeta jautājumi vistiešākā veida iespaido līdz šim neizdevušās sarunas par nākamo 2014.-2020.gada periodu.
Arī apspriežot nākamo ES daudzgadu budžetu, Eiropas Padomes dalījums neto maksātājos un neto saņēmējos pilnībā turpinās. Lai kaut nedaudz pamatotu savu nostāju neto maksātāji izveidoja t.s. labāku izdevumu grupu, kas uzstāj, ka līdz šim ES budžeta līdzekļi netiek efektīvi apgūti - kopējā neapgūtā nauda ir apmēram 200 miljardiem eiro, no kuras 65% ir neapgūtie ES struktūrfondi. Savukārt, neto saņēmēji izveidoja kohēzijas draugu grupu, kurā ir arī Latvija, kas uzstāj, ka tieši struktūrfondi ir galvenais finansiālais dalībvalstu solidaritātes instruments, kas ir atbilstošs ES līguma 174.pantam: "...īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību..."
Tiesa, atšķirība struktūrfondu apguvē ir būtiska. 2012.gada 1.oktobrī starp labāko un sliktāko apguvēju valsti tā bija 396%, apgūstot Eiropas Reģionālās attīstības un Kohēzijas fondus un 350 % Eiropas Sociālo fondu. Taču tas, ka atsevišķas dalībvalstis vāji apgūst struktūrfondus un lauku attīstības programmu nedrīkstētu būt par sodu visiem. Īpaši tagad, kad 2007.-2013.gada perioda beigās visas dalībvalstis steidz pabeigt projektus, un to apguves tempi strauji aug: vidēji +26% tikai 2012.gadā vien.
ES Padomes prezidenta Van Rompuja priekšlikums ES 2014.-2020.gada budžetam (973,2 miljardu eiro ) veido tikai 1,01 % no ES kopējā IKP. Tomēr Padome Šis Van Rompuja priekšlikums, padara jauno kopbudžetu par - 20,9 miljardi eiro. (-2,1 %) mazāku pat nekā esošo 2007.-2013.gada budžetu. Tomēr ES dalībvalstis nevienojās par šī Van Rompuja priekšlikuma atbalstu, jo neto maksātājas valstis prasīja vēl lielāku budžeta apgriešanu.
Prasībai ir politisks un nevis fiskāls iemesls, jo nevienai no neto maksātājvalstīm neto iemaksa nepārsniedz 0,53% no nacionālā IKP: piemēram Vācijai 0,37%, Dānijai 0,53%. Īpaši asi par tālāku nākamā ES kopbudžeta samazināšanu iestājas Lielbritānija, kas neto iemaksā tikai 0,24 % IKP.
Jautāju Eiroparlamenta deputātiem no Lielbritānijas : Kādēļ ir šāda nostāja? Atbilde bija ,ka: "Lielbritānijas valdībai, neskatoties uz pietiekami lieliem budžeta griezieniem, īpaši pašvaldību finansēšanā ,izglītībā, veselības aprūpē u.c. , tā arī neizdodas būtiski samazināt savu budžeta deficītu, kas ir - 7,9 % IKP, un ir otrs lielākais ES aiz Spānijas.Budžeta ieņēmumi no bankām un finansu sektora kopumā, kas veido lielu daļu no Lielbritānijas nacionālā budžeta ieņēmumiem, turpina kristies straujāk, apsteidzot valdības izdevumu mazinājumus".
Tāpēc, cenšoties kaut cik politiski kompensēt saviem iedzīvotājiem budžeta konsolidācijas neveiksmes (arī IKP pieaugums Lielbritānijai ir negatīvs: 2012.gada prognozē - 0,2 %), Dāvids Kamerons demonstratīvi pastāv uz vēl lielāku ES kopbudžeta apgriešanu, draudot ar veto budžeta pieņemšanas balsojumā.
Van Rompujs savā priekšlikumā samazina finansējumu ES struktūrfondiem kopumā par -35 miljard.eiro ,-9,77%. Latvijai, kas vissmagāk cieta krīzē, Van Rompujs piedāvā piemērot palielinātu ierobežojumu (2,59% IKP) struktūrfondu aploksnei. Tas var dot 4,23 milj.eiro, kas ir par 470 milj.eiro, vai -10 % mazāk nekā pašlaik. Tas sakrīt ar kopējo (-9,77%) finansējuma samazinājumu struktūrfondiem ES.
Tomēr Latviju šāds priekšlikums nevar apmierināt, jo visiem mazāk attīstītiem ES reģioniem, kuriem IKP ir zem 75% no ES vidējā, kur ietilpst arī Latvija, Van Rompujs piedāvā praktiski nemazināt maksājumus (-0,7%). Tas nozīmē, ka mūsu sākotnējā pamatprasība nesamazināt Latvijai struktūrfondu maksājumus, ņemot vērā pēdējo Van Rompuja priekšlikumu, kļūst tikai taisnīgāka un pamatotāka.
Van Rompujs rosina samazināt finansējumu ES kopējai lauksaimniecībai par -40 miljrd.eiro, - 11,5% attiecībā pret esošo finansu periodu, tai skaitā tiešmaksājumus viņš piedāvā samazināt vēl vairāk par - 58 miljrd.eiro, -17%.
Tāpēc Van Rompuja neoficiāli izteiktais priekšlikums (kas nav Padomes dokumentā) Latvijai par tiešmaksājumu palielināšanu līdz 196 eiro/ha līdz 2020.gadam uz kopējā samazinājuma fona it kā izskatās labāks nekā Komisijas iepriekš piedāvātais ( 143 eiro/ha).
Taču, stāvot kopā ar mūsu lauksaimniecības organizāciju pārstāvjiem demonstrācijā Briselē, kā arī pārrunājot ar mūsu premjerministru un lauksaimniecības ministri, ir skaidrs, ka mūsu patiesā prasība pēc godīgas, izlīdzinātas tiešmaksājumu politikas ir saņemt šos 196 eiro/ha jau sākot ar 2014.gadu.
Taisnīgāku tiešmaksājumu politiku no ES ir jāprasa jau no 2014.g., neatliekot to uz tālāku nākotni , kā tas vienreiz jau bija ar t.s. 25% maksājumiem , Latvijai iestājoties ES 2004.gadā. ES kopbudžeta politika ir tik nestabila gadu gaitā ,ka Latvijai paļauties uz to , ka solījumi uz 2020.g.t.i.pēc 8 gadiem tiks izpildīti , ir riskanti. Ir skaidrs , ka turpmākā cīņa par nākamo ES kopbudžetu un Latvijas interešu aizstāvēšanu tajā mums visiem vēl ir priekšā.