Vilks, kurš savulaik kopā ar Grūtupu mācījies filozofiju, uzskata, ka Grūtups bija izcils trijās nozīmēs - izcils advokāts, grāmatu autors un izcilība numur viens sabiedriskās domas veidošanā un aktualizēšanā.
"Grāmatu par Andri izvēlējos rakstīt, jo tas bija protests pret sabiedrības attieksmi pret izciliem cilvēkiem, laikā, kad sabiedrībā augsti tiek vērtētas viduvējības. Es viņu uzskatu par izcilu cilvēku, par izcilību, kas stāv pāri viduvējībām. Tā ir mūsu sabiedrības traģēdija, ka nespējam šādas personības pienācīgi novērtēt. Rezultātā, pēc manām domām, viņš palika viens," norādīja Vilks.
Vilks nenoliedz, ka Grūtups bija izaicinošs, uzdrošinājies pateikt visu ko domā un bez grēka arī nav bijis. "Protams, ka visam ko viņš pateica nevarēja piekrist, taču katram izteikumam vajadzēja raisīt diskusijas. Viņš nekad nepateica neko tādu, kas neprasītu iedziļināties. Tomēr diskusijas diemžēl izpalika," piebilda Vilks.
Pēdējā laikā viņš ar advokātu ciešu kontaktu nebija uzturējis. "Nav noslēpums, ka slimība viņu mocīja jau sen, un es arī neuzmācos, jo es sapratu," piebilda Vilks.