Taču šogad situācija būs atšķirīga, jo inflācijas kāpums, kas aizsākās septembrī, ir kļuvis pārliecinošs un straujais kāpiens tuvākajos mēnešos turpināsies. Visticamāk, ka jau janvārī inflācija pārsitīs 3% robežu, kas būs sen nebijis cenu līmeņa pieaugums. Šāds kāpums būs vērojams gada pirmajos mēnešos, kad temps nedaudz pierims. Viens no nozīmīgākajiem iemesliem ir energoresursu cenu krituma izzušana no gada inflācijas aprēķiniem un naftas cenas atgūšanās, kas nes līdzi arī siltumenerģijas, gāzes cenas kāpumu. Tāpat nedaudz atdzīvosies arī pārtikas cenas, taču krasam pieaugumam pamata nav, jo pārtikas krājumi pasaulē ir ļoti augstā līmenī.
Svārstības var noteikt Ķīna un tās lēmumi izmantot vai nē tās krājumus. Taču noteikti, ka nedaudz cenas izkustēsies pienam un tā produktiem, taču tas lielā mērā izrietēs no sabiedrības un tirgotājiem pieņemt šīs izmaiņas. Tas savukārt kārtējo reizi aktualizē piena rūpniecības konkurētspējas izaicinājumus.
Sekojot līdzšinējām tendencēm, aktīvāks cenu kāpums būs pakalpojumiem, bet pamazām savu devumu sāks dot arī preču cenu kāpums, kaut tās vēl turpinās atspoguļot vājās globālās inflācijas vidi. Šā gada inflācijas prognoze ir 2,1%, taču, sekojot esošajām tendencēm, pieaug varbūtība, ka inflācijas prognozi var nākties paaugstināt.