Kā var prātot runasvīri
Deviņdesmitajos gados Māra Purgaiļa vadībā pie senās minerālūdeņu iestādes piebūvē spožu ziediem domātu paviljonu vienos stiklos. Tiesa, tādā akvārijā temperatūras svārstības nav regulējamas un ir puķēm kaitīgas, toties kas par skatu! Ilgi gan saktinieki par jauno paviljonu nepriecājas, puķinieku telpas privatizē naftinieks Jūlijs Krūmiņš, pārstrukturē Vernisāžu par izpriecu iestādi un, kad tā neiet, - pārdod austrumu virzienā.
Mūs, ziedu pārdevējus, pārvieto uz Tērbatas ielas lupatu būdām, kur cīnāmies ar aukstumu un karstumu, trūkst jebkādu labierīcību, lai gan cilvēki maiņās strādā 24 stundas diennaktī. (Neatkarības sākumā telekompānija BBC rādījaSaktas tirdziņu kā vienu no trim Rīgas simboliem - līdzās Brīvības piemineklim un Pēterbaznīcai.)
Ko tad Saktas tirdziņa sakarā runāja un darīja Rīgas pilsētas galvas? Andris Bērziņš nostājās nomaļus, dodot padomu: «Jūs paši mēģiniet sarunāt ar Jūli (domāts Jūlijs Krūmiņš).» Nākamais runājošais Rīgas galva Andris Ārgalis bija sašutis: «Kādas pretenzijas?! Man ziņo, ka jūs kapos zogat puķes un tās savā tirdziņā pārdodat!» Tad nāca Gundars Bojārs un pauda: «Mēs visi esam par Saktas tirdziņu.» Bet vezums nekust no vietas. Aivars Aksenoks izrādījās kārtīgs vīrs, daudz nerunāja un nesolīja, bet izdeva RD lēmumu nr. 1218, ļaujot puķiniekiem pašiem būvēties. Bet Aksenoku izmeta, tur iesēdās Jānis Birks un lēmumu atcēla
Kā var notikt neticamais
Nudien - neticējām savām acīm un ausīm. Pašreizējā Rīgas dome sadarbībā ar Rīgas namiem atrada līdzekļus jauna puķu tirdziņa celšanai, to uzņēmās Skonto būve, piesaistīja arhitektus, un nepilnos četros mēnešos tapa tas, ko nespējām izdabūt cauri 14 gadus. Manuprāt, cik, Eiropu apbraukājot, esmu redzējis, - viens no skaistākajiem tirdziņiem mūsu kontinentā, cienīga Rīgas vizītkarte. Būtu marmorplāksne pie rokas, iegravētu tajā atzinību pelnījušos vārdus: pilsētas rīkotāji Nils Ušakovs un Andris Ameriks, arhitekti Matīss Zemītis un Arvīds Līkops, celtniecības vadītājs Guntis Rāvis.
Tomēr, tomēr... Nekādā ziņā negribu būt nepateicīgs, taču ir nepieciešams sakārtot ziedu tirdziņu līdz galam. Jo ir taču ieguldīti 700 tūkstoši latu tādā mehānismā, kuram jāstrādā, jāpelna, diemžēl mehānisms tuvredzības un varbūt arī savtīgu iemeslu dēļ - buksē!
Kā var nesaprast acīmredzamo
Tirdziņa būvniecībā un iekārtošanā diemžēl ir pieļautas arī novēršamas kļūdas. Vienā vietā saplānoti atkritumu konteineri, dzelzs vārti un liepas stumbrs. Naktīs pārdevējiem nav pieejama tualete. Uzstādīti gaismas ķermeņi, kas gaismu koncentrē vienā punktā, taču pārdevējiem vajag izgaismot vienādi visu vitrīnu. Tirdzniecības vietas izbūvētas pašauras, jo sākumā iecerēto 24 kiosku vietā dabā izrādās trīsdesmit. Iespējams, lielākas nomas naudas gūšanas cerībās. Taču citas problēmas var nokārtot, ja vien grib un ieklausās ne tikai ierēdņu, bet arī speciālistu (tirgotāju) balsīs.
Pats galvenais - ziedu tirdziņam ir nepieciešama pieguļoša autostāvvieta. (Iedomājieties, kas notiktu, ja kādam lielveikalam nebūtu savas, pircējiem paredzētas autonovietnes.) To var rast uz Ministru padomes ierēdņu privātā transporta aizņemtās vietas rēķina, ierēdņu auto pārvietojot nedaudz tālāk. Protams, apelēšana pie veselā saprāta tur, kur skartas personiskās intereses, nestrādā. Mēģinājām risināt sarunas - divarpus stundu bez rezultāta. Uzrakstījām prezidentam vēstuli, kas laikam gan līdz adresātam nenonāca. Tajā bija arī šādas rindas: «Tērbatas ielā, no Merķeļa ielas līdz Elizabetes ielai, ir izvietots Ministru kabineta darbinieku personiskais transports - bez maksas, laikā no pulksten 7.00 līdz pulksten 18.00. Tur ir arī mūsu klientu stāvvieta ar atļauto stāvēšanas laiku 15 minūtes 12 automašīnu platībā. Bet... tā stāvvieta atrodas pretī kafejnīcai, nevis Saktas ziedu tirdziņam. Tāpēc lūdzam Jūs: dodiet rīkojumu saviem darbiniekiem apmainīt vietām pašreizējo Ministru kabineta stāvvietu ar pašreizējo ziedu tirdziņa stāvvietu. No tādas rīcības necietīs Ministru padomes darbinieku privātā transporta izvietošana; savukārt ziedu tirdziņa klienti iegūs ērtu piekļuvi stendiem.» Atbildē, kuru parakstījusi Valsts kancelejas direktore E. Dreimane, teikts: «Ieviešot Jūsu piedāvāto risinājumu, iespējams, var tikt skartas Rīgas pilsētas iedzīvotāju un viesu intereses.»
Dieva dēļ, mēs taču nelūdzam slēgtu autostāvvietu, tā joprojām būs atvērta visiem. Savukārt ilglaicīga automašīnu novietošana pašā Rīgas centrā nav jārisina Tērbatas ielas malā, bet gan pagalmos un speciāli izbūvētās vietās - kā visur civilizētā pasaulē.
Kā atrisināt bezizeju
Tad jau laikam atkal būs jāsāk jauna, atkal gadu desmitiem ilga cīņa varas gaiteņos, lai tur saprastu ekonomistes Raitas Karnītes pausto patiesību: «Valsts ir paredzēta cilvēkiem, nevis cilvēki - valstij.» Bet, kamēr attiecīgajos kantoros sapratīs un pieņems to vienu likumu, vienu taisnību visiem, Rīgas vizītkarte - Saktas tirdziņš - var arī pačibēt. Par to būtu žēl ne jau tikai ziedu audzētājiem un tirgotājiem vien...