Ko lai saka? Latvijas portālos atradīsim pat ziņu, kā divi ieslodzītie pārdozē narkotikas Valmieras cietumā, bet neatradīsim, ka 39 Latvijas pašvaldību pārstāvji ar LPS priekšsēdētāju Andri Jaunsleini priekšgalā piedalās 1. Baltkrievijas un Latvijas sadraudzības pilsētu forumā, kurš notiek Novopolockā - tajā pašā Novopolockā, kurā ražotais dīzelis ir katra trešā Latvijas dīzeļa bākā. Mūsu mediju vidē ir milzum daudz ziņu par opozīcijas apspiešanu, Lukašenko režīmu, nāvessodiem un sankcijām. Un ir atšķirība, kā Latvijas medijos tiek atspoguļotas «taisnīgās tautas dusmas», slepkavojot Kadāfi, un kā rakstīts par «necilvēcīgo» nāvessodu teroristiem, kas uzspridzināja metrostaciju Minskā. Tas būtu plašs tēmas atzars, kolēģa Zandera rosināto diskusiju par pašcenzūru turpinot.
Iespaidīgs mums ir to ziņu apjoms, kas vēsta par Ziemeļkorejas kodolprogrammām, Afganistānas kalnu cīņām un Lībijas tuksnešu uzvarām. Ar tām nespēj līdzināties necilās ziņas no Igaunijas un Lietuvas, nemaz nerunājot par Baltkrieviju. Maz tiekam informēti par to, kā reāli dzīvo kaimiņi, ja vien runa nav par tēmām, kuras svarīgas valdošās koalīcijas propagandai - kā Visaginas AES vai sašķidrinātās gāzes terminālis, kas kaut kur taisās tapt.
Nebrīnīšos, ka kāds demokrātiskās Latvijas caurspīdīgā specdienesta priekšnieks mani nosauks par čekas aģentu, ja izplatīšu slepeno informāciju par to, cik Baltkrievijā maksā benzīns, cik ir jāmaksā par dzīvokli un sabiedrisko transportu, kādā stāvoklī ir ceļa segums, cik tīras ir pilsētu ielas, kāds šajā valstī ir bezdarbs, un to, ka privātās automašīnas nav ne žiguļi, ne moskviči, bet markas un vecuma ziņā ir caurmērā tādas pašas kā Latvijas pilsētu ielās. Varbūt Minskā ir opozīcija, Novopolockā tādas nav. Toties ir septiņi bomži, kurus pilsētas izpildkomitejā zina pēc vārdiem.
Bet es nesalīdzinu. Salīdzināt Latviju un Baltkrieviju praktiski nav iespējams - mūsu politiskās un ekonomiskās sistēmas ir pārāk atšķirīgas.