Pēc S.Kalnietes iniciatīvas šis jautājums ir aktualizēts gan EP Lauksaimniecības, gan Starptautiskās tirdzniecības komitejās. Deputāti gatavojas EP plenārsesijā uzklausīt atbildīgos komisārus un aicināt viņus koordinēti rīkoties.
S.Kalniete uzskata, ka "ar šo prasību vien ir par maz - gan Komisijai, gan Padomei ir jāliek lietā visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai panāktu aizlieguma atcelšanu. Galu galā Krievija ir pabeigusi sarunas par pievienošanās PTO un drīzumā kļūs par tās dalībvalsti. Šis lēmums ir pretrunā PTO saistību garam un burtam."
S.Kalniete ir saziņā ar atbildīgajiem Eiropas institūciju ierēdņiem, kuri iesaistīti sarunās ar Krievijas iestādēm. Tomēr, kā atzinuši EK ierēdņi, viņu iespējas kaut ko ietekmēt ir ierobežotas.
"Nav šaubu, ka šis ir politisks jautājums, kas jārisina Eiropas vadošo politiķu līmenī. Nav pieļaujams, ka Krievijas protekcionisms nodara miljoniem lielus zaudējumus Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas un citu valstu lauksaimniekiem," pauda S.Kalniete.
Krievijas lēmums aizliegt mājlopu importu no ES īpaši ietekmēs Baltijas valstis, kuras ir lielākās ES dzīvo cūku eksportētājas uz Krieviju - to eksporta vērtība 2011. gadā šajās valstīs sasniedza 60 miljonus eiro.