Vaicāts par mums neizdevīgo faktoru, ka Latvijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits, Kalniņš skaidroja, ka Eiropas Savienībai nevajadzētu to izmantot kā argumentu, jo valstu savienības oficiālā politika atbalsta iedzīvotāju mobilitāti valstu savienības iekšienē. Tas, ka valsti ir pametuši daudzi iedzīvotāji, nenozīmē, ka viņi neatbrauks atpakaļ.
Ņemot vērā, ka informācija par šīm bažām ir parādījusies nesen, Kalniņš vēl nav ar to sīkāk iepazinies, taču centīsies to izdarīt, kontaktējoties EP deputātiem no Latvijas.
Jāatgadina, ka no Latvijas patlaban EP ievēlēti deviņi deputāti, taču šis skaits jaunajā parlamenta sasaukumā no 2014. līdz 2019.gadam varētu sarukt līdz astoņiem eiroparlamentāriešiem. Lisabonas līgums paredz, ka EP jābūt 751 deputātam. Pašlaik EP strādā 754 deputāti, bet pēc šā gada jūlijā gaidāmās Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) eiroparlamentāriešu skaits sasniegs 766. Šo iemeslu dēļ pēc 2014.gada, kad gaidāmas EP vēlēšanas, deputātu skaitu EP ir jāmazina līdz Lisabonas līgumā noteiktajam.
Patlaban EP Konstitucionālo lietu komiteja nākusi klajā ar pašiniciatīvas ierosinājumu, kas paredz deputātu skaita samazinājumu panākt, atņemot vienu eiroparlamentārieti arī Latvijai. Tāpat pa vienam deputātam zaudētu Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Zviedrija un Lietuva. Savukārt Vācijai pašreizējo 99 deputātu vietā būtu 96 pārstāvji jeb saskaņā ar Lisabonas līgumu maksimālais skaits eiroparlamentāriešu, kas var tikt ievēlēti no vienas dalībvalsts.
EP Krišjānis Kariņš (V) atzinis, ka Latvijai nenāk par labu demogrāfiskā situācija, kura apgrūtina argumentus pret EP deputātu skaita samazinājumu Latvijai, proti, pēc jaunākajiem iedzīvotāju statistikas datiem, Latvijai ir par aptuveni 100 000 iedzīvotāju mazāk nekā Slovēnijai, kurai EP ir astoņas, nevis deviņas deputātu vietas.