Protams, viss nelāgais nenotiek uzreiz, bet gan solīti pa solim. Ja kādreiz oranžās revolūcijas laikā vēl pavisam klusi, lai gan jau gana draudīgi, izskanēja pat separātiski aicinājumi un tika atkārtoti tradicionālie šīs valsts kompartijas solījumi piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu, tad tagad apdraudējums ukraiņu valodai patiešām ir palielinājies. To izdarījusi minētā partija, ko vada valsts prezidents Viktors Janukovičs. Tā sagatavojusi likumu par krievu valodas statusa paaugstināšanu, ko pēc nepilnu mēnesi ilgas tielēšanās jau parakstījis parlamenta spīkers Volodimirs Ļitvins.
Janukoviča un Reģionu partijas darbošanās šķietami apgāzusi daudzu ukraiņu, arī citu valstu speciālistu pārliecību, ka Ukrainas prezidentam un aiz viņa stāvošajiem ekonomiski politiskajiem spēkiem nav pa prātam pārlieku liela piekāpšanās Kremlim. Kā redzams, tas īsti nesanāk - nav iespējams būt pa pusei promaskaviski orientētam. Vēl pirms Janukoviča kļūšanas par prezidentu ne viens vien Ukrainā pazīstams žurnālists pauda bažas, ka tas neko labu nevar atnest valstij. Taču vēlētāju lielākā daļa to neņēma vērā, jo daudzi vienkārši un bezatbildīgi izteicās, ka sliktāk taču vairs nevarot būt. Izrādās, var gan - pat daudz sliktāk.
Valdot oranžajiem spēkiem un to līderiem - iepriekšējam prezidentam Viktoram Juščenko un cietumā esošajai ekspremjerei Jūlijai Timošenko, nevienam nopietnam žurnālistam vai novērotājam nevarēja rasties aizdomas, ka minētās personas varētu blēdīties ar vēlēšanu rezultātiem. To šie politiķi arī nedarīja, un uzvarēja viņu sāncensis Janukovičs. Jādomā, retais spēja iedomāties, kāds būs viņa arsenāls. Tagad tas labi redzams un Timošenko atrodas aiz restēm, jo pretējā gadījumā viņa visdrīzāk sakautu Reģionu partiju parlamenta vēlēšanās oktobra beigās. Jāuzsver, ka tagad pat ukraiņu vēlētāju lielākā daļa, nemaz nerunājot par Janukovičam opozīcijā esošajiem spēkiem un novērotājiem, ir pārliecināti par vēlēšanu rezultātu falsificēšanu.
Minētā valodu likuma dēļ ir saprotama ukraiņu lielā interese par aizvadīto valodas referendumu pie mums. Ne vienu reizi vien nācies dzirdēt no viņiem atzinīgus vārdus par Latvijas referenduma rezultātiem. Grūti pateikt, kā pareizi valstiskā līmenī vērtēt valodu karus Ukrainā, taču diezin vai vajadzētu kautrēties paust atbalstu valsts valodai - ukraiņu valodai. Mūsu vēsturē ir daudz līdzīgu un kopīgu lappušu, ko apstiprinās daudzi abām tautām piederīgie, kas pēc Otrā pasaules kara atradās kopā Gulaga lēģeros, tādēļ no solidaritātes izpausmēm nevajadzētu kautrēties.