Pirmkārt, priekšlikumi ir pretrunā ar 2009.gadā Ministru Kabinetā apstiprināto Kriminālsodu politikas koncepciju un tieši to, ka ar grozījumiem, kas izriet no šīs koncepcijas tiek novērsta situācija, kurā cilvēku par vienu un to pašu nodarījumu soda divas reizes. Proti, pārkāpts tā sauktais non bis in idem krimināltiesību princips, norāda Providus pētniece Ilona Kronberga.
Iesniegtais grozījums paredz, ka, "ja persona jau iepriekš vizmaz divas reizes notiesāta par līdzīgiem noziegumiem ar brīvības atņemšanu, tad trešājā reizē tai piemērojams mūža ieslodzījums". Minētā grozījuma ieviešana nozīmētu, ka tiesai, piemērojot pantus, kuros šis papildinājums tiktu ieviests, nebūtu iespējama izvēle individualizējot soda piemērošanu, kā tas ir patlaban. Proti, ja persona par minēto noziedzīgo nodarījumu būtu bijusi jau iepriekš notiesāta divas reizes, tiesai nebūtu cita ceļa kā automātiski piemērot mūža ieslodzījumu par nākamo noziedzīgo nodarījumu. Tā rezultātā persona tiktu sodīta atkārtoti par diviem iepriekš izdarītajiem nodarījumiem, par kuriem tā jau sodu ir izcietusi, reizē ar soda saņemšanu par trešo pārkāpumu.
"Inkriminējot noziedzīgu nodarījumu atkārtotību personai, kura jau izcietusi sodu par iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu, faktiski netiek ievērots princips non bis in idem, jo persona ir saucama pie atbildības par nodarījumu, kas ir smagāks par faktiski izdarīto, un tas tiek pamatots ar cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut gan sods par to jau ir izciests. Minēta principa neievērošana nav pieļaujama demokrātiskā un tiesiskā valstī." (likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).
Otrkārt, vienmēr jāvērtē, kādu iespaidu minētā norma atstāj uz soda izpildes procesu un kādus izdevumus tas rada valsts budžetam. Vadoties no aprēķiniem, kas veikti vadoties no Ieslodzījuma vietu pārvaldes Publiskā gada pārskata par 2011.gadu un Tiesu informācijas sistēmas.
Patlaban Latvijā ir 57 uz mūžu ieslodzītie. Tā 2012.gada sākumā Latvijā reģistrēti 6561 ieslodzītie, 36,1% no kuriem ir tiesāti trešo un ceturto reizi, kopumā tas ir 2 368 cilvēki. Pēc jauno grozījumu pieņemšanas visi šie ieslodzītie, ja vien viņi izdarītu noziedzīgus nodarījumus, kas atbilstu 117., 118., 125., 159.panta 2.un 3. daļās, un 160.panta 2. un 3.daļā paredzētajām pazīmēm, varētu būt notiesāti uz mūžu, jo tiesnesim likums vairs neatstātu izvēles iespējas – tikai mūža ieslodzījumu. Konkrētāk, vadoties no TIS datiem – par minētajiem pantiem 2011.gadā pavisam ir notiesātas 266 personas, no kurām 78 personas kvalificējas pēc šodien skatīto grozījumu pazīmēm – ir tiesātas atkārtoti ar brīvības atņemšanas sodu. Ņemot vērā, ka pēdējos gadus noziedzīgo nodarījumu skaita dinamika nav bijusi ļoti svārstīga, nav pamata uzskatīt, ka situācija pēc rezultātiem uz 2012.gadu un 2013.gadu varētu skaita ziņā būtiski atšķirties. Proti – ja šādi likuma grozījumi būtu spēkā šogad, tad šis gads iespējams papildinātu uz mūžu notiesāto skaitu Latvijā par 78 personām un mums būtu jau šogad 135 uz mūžu notiesāto, bet nākamā – 2013.gadā aptuveni 213 personas. Šīs personas būtu jāuztur Latvijas nodokļu maksātājiem, kā papildus slogs, kurš kļūtu ar katru gadu smagāks un smagāks.
Ir zināms, ka uz mūžu notiesātās personas var pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu tikai pēc 25 gadu laika. No tām personām, kuras Latvijā ir notiesātas ar mūža ieslodzījumu neviena vēl nav atbrīvota pirms termiņa, jo nav iestājies vēl 25 gadu periods nevienam notiesātajam.
Treškārt, minētie grozījumi ekstremāli palielinās nepieciešamību pēc jaunu cietumu būvniecības un milzu izdevumiem sodu izpildes jomā no valsts budžeta un nodokļu maksātāju kabatām!
Proti, IeVP valsts dotācija izdevumu segšanai no valsts budžeta līdzekļiem bija 25 735 349 latu. Viens ieslodzītais pagājušā gadā valstij izmaksā vidēji 3 922 lati, mēnesī 326,8 lati, bet dienā 10,89 lati.
Taču ieslodzīto uzturēšanas izdevumi diferencējas pēc režīma stingrības, jo stingrāks režīms, jo vairāk resursu tas prasa no valsts. Tas nozīmē, ka uz mūžu ieslodzīto uzturēšanai ieslodzījuma vietās būtu nepieciešamas patiesībā summas, kas ir stipri virs vidējā rādītāja 10,89 latiem dienā.
Pat tad, ja šādu emocionāli pieņemtu KL grozījumu rezultātā uz mūžu ieslodzīto skaits pieaugtu par 78 cilvēkiem, tas Ieslodzījuma vietu pārvaldes izdevumus šo cilvēku uzturēšanai ikdienā palielinātu par 305 947,2 latiem gadā, bet trijos nākamos gados miljonu latu.
Latvija pēdējos gados ir saņēmusi bargu kritiku par to režīmu, kādā tiek turētas uz mūžu notiesātās 57 personas, raksturojot to kā nesamērīgi bargu un šīs personas vēl vairāk degradējošu. Ir sperti tikai daži soļi telpu pielāgošanai, taču pagaidām par atbilstoša režīma noteikšanu dzirdams visai maz. Mēs netiekam galā ar 57 uz mūžu notiesātajiem, ko darīsim, ja tādu būs simtiem?
Ceturtkārt, Latvijas kriminālpolitika pēdējā desmitgadē ir bijusi tik veiksmīga, ka ir izdevies ieslodzīto skaitu samazināt – no 8 500 2002.gadā, līdz 6561 cilvēkiem 2012.gadā.
Šādi grozījumi ne tikai novedīs pie ieslodzīto skaita palielināšanās un papildus nodokļu smaguma uzlikšanas nodokļu maksātājiem, bet arī pie daudziem tiesvedības procesiem Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Nav šaubu, ka jebkura prasība par dubulto sodīšanu tiks apmierināta – un nodokļu maksātāji atkal maksās no savas kabatas, arī K.Seržants pats, kas iesniedzis šos grozījumus.