Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Kučinskis: Diemžēl Otrā pasaules kara stāsts aizvien vairāk nonāk popkultūras varā

Diemžēl Otrā pasaules kara stāsts aizvien vairāk nonāk popkultūras varā, šodien Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas pasākumā Salaspils memoriālā uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka vēstures grāmatās ir ierakstīti precīzi Otrā pasaules kara sākuma un beigu datumi, tomēr nevienā grāmatā joprojām nevar ierakstīt datumu, kad šis karš beigsies cilvēku dvēselēs. "Daudzu cilvēku atmiņās un nakts murgos šis karš vēl joprojām turpinās. Viņi atceras savus nogalinātos tuviniekus, atceras kritušos kaujas biedrus. Viņi atceras paši sevi toreiz, pirms daudziem gadu desmitiem, atceras tos, kuri nodeva un tos kuri palīdzēja. Viņi atceras visu," sacīja premjers.

"Laiks rit un šādu cilvēku paliek aizvien mazāk. Vai viņi paguva saviem bērniem un mazbērniem izstāstīt savu dzīves stāstu? Jā, noteikti bija tie, kas nebaidījās stāstīt un tāpēc viņu bērni spēj ienīst karu, lai gan paši to nav pieredzējuši. Tāpat bija daudzi, kas negribēja vai baidījās stāstīt. Nestāstīja, jo negribēja savus tuviniekus pakļaut saviem pārdzīvojumiem, varbūt baidījās stāstīt, jo atmiņas biedēja viņus pašus. Mums arvien mazāk paliek iespēju pajautāt pašiem kara dalībniekiem. Patiesās kara atmiņas un emocijas aiziet kopā ar notikumu aculieciniekiem. Kas paliek mums? Tas kas ir kara dalībnieku pierakstītajās atmiņās, nāvei nolemto meiteņu dienasgrāmatās, tas, kas nofilmēts hronikās vai sarakstīts akadēmiskos rakstos un grāmatās," uzsvēra Kučinskis.

"Diemžēl Otrā pasaules kara stāsts aizvien vairāk nonāk popkultūras varā - datorspēles, komiksi, piedzīvojumu filmas, daudzas lietas, kuras aizrauj jauniešus un kurās vienmēr var sākt no sākuma jeb kā datorspēlē nospiest pogu "Restart" [sākt no jauna]. Vēsturē nav "Restart". Vēsture mums pasaka priekšā, ka tepat līdzās var rasties totalitāra un populistiska ideja, kas var noliegt jebkuras personības unikālo vērtību. Var tapt ideoloģija, kuras pirmais solis ir sadalīt cilvēkus derīgajos un nederīgajos. Nākošais solis ir iznīcināt tos, kurus ideoloģija nosaukusi par nederīgajiem. Pēc tam sākas nāves konveijers, kurā indivīdam vairs nav jēgas. Tev jāmirst, ja tu esi ebrejs un tev nav iespējas pajautāt kāpēc. Tev jāmirst, ja esi roms. Tev jāmirst, ja uzdrīksties protestēt nacistu vai komunistu režīmam," sacīja Ministru prezidents.

Pēc premjera teiktā, gan nacisms, gan komunisms bija ideoloģijas, kura gribēja iznīcināt sirdsapziņu. "Vai viņiem izdevās? Nē. Ir lietas, kas sakņojas daudz dziļāk nekā ideoloģija. Tās ir tās vērtības, kuras veidojušās gadu simtos un kuras nevar viegli sagraut. Šodien mēs pieminam tos, kurus nogalināja tikai tāpēc, ka viņi bija noteikta režīma pretinieki. Viņus vienkārši stulbi un truli nošāva - sievietes, bērnus, visus. Te nevar būt neviena attaisnojuma vārda. Tas ir noziegums bez noilguma," uzsvēra Kučinskis.

Viņš piebilda, ka Salaspils nometne bija ciešanu vieta, jo šeit tika iznīcināti vairāki tūkstoši nevainīgu cilvēku - gan ebreji, gan latvieši, gan krievi, gan poļi, gan baltkrievu bērni un citi.

"Pieminam tos, kuri krita ar ieročiem rokās cīnoties pret nacismu, pieminam tos, kuri nepadevās un arī okupācijas laikā turēja svētu neatkarīgās Latvijas ideju. Pieminam visus, kuri cieta, klusēja, ienīda, baidījās, cerēja. Pieminam tos, kuri kā Žanis Lipke glāba tos, kuriem nebija cerību un nožēlojam, ka viņu bija tik maz. Par spīti vēstures grāmatām karš dažādās valstīs beidzas dažādos laikos. Latvijai tas beidzās 1991.gadā, tieši tāpat tas notika Igaunijā un Lietuvā. Mēs neko neesam aizmirsuši un mēs neko nedrīkstam aizmirst. Mēs dzīvojot miera apstākļos, bet atkal dzirdam kara balsi tepat līdzās. Būsim uzmanīgi, uzticēsimies sev un mūsu sabiedrotajiem. Bet šodien pieminēsim tos, kuriem netika dotas iespējas nodzīvot visu viņu dzīvi! Lai viņi mums piedod, ka nevarējām būt līdzās," uzsvēra Ministru prezidents.

Top komentāri

īsais vēstures kurss
ī
Tālāk. Vēsture nav tikai norādīt ar pirkstu uz vainīgo. Karojošo pušu plāni un spēki, tehnika un ieroči, resursi un nerealizētie inženieru projekti - arī tā ir daļa no vēstures. Ja mēs to visu ierakstīsim popkultūrā, tad ne ar ko neatšķirsimies no Putina Krievijas, kur visi zina frāzes ''vectēvi karoja'' un ''līkkājainos fošizdus nosodām'' bet kāpēc, par ko - nav zināms. Runājot par nosodīšanu, cik klātesošo ir lasījuši - kaut vai fragmentāri - Nirnbergas tiesas protokolu? Nevis vienas vai otras puses komentāru, bet pašu protokolu? Arī tā ir vēsture.
Otrā pasaules
O
kara stāsts tiek stāstīts popkultūras stilā VISU CCCP PASTĀVĒŠANAS LAIKU UN ŠO STĀSTU TURPINA STĀSTĪT ARĪ TAGAD LĪDZĪGĀ GARĀ.
īsais vēstures kurss
ī
Arī grāmatu var pārlasīt vairākas reizes, bet, ja kāds tāpēc sāks noliegt grāmatas, šis pats Kučinskis kliegs, ka grāmatas (papīra vai elektroniskas) kritizēt nedrīkst. Bet datorprogrammas, redziet, drīkst, jo tur vienu kauju var atkārtot vairākas reizes. Arī dzīvē vienai neveiksmīgai kaujai var sekot nākamā, tai trešā utt. Piemēram, PSRS zaudēja pirmo, otro un trešo Harkovas kauju un tikai ar ceturto reizi pārņēma Harkovu savā konteolē un vairs neatdeva.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē