Latkovskis: Sapratne starp latviešu karavīriem būtu laba zīme Latvijas nākotnei

Kā var nosaukt tos krievvalodīgos par latviešu karavīriem ----------------------- Neviens nesauc krievvalodīgos par latviešu karavīriem! Tu murgo dzeršanas vai slimības rezultātā?

Vispār jau tas ko saka Latkovskis ir attiecināms ļoti lielā mērā uz leģionāriem, nevis krievos iesauktajiem, jo latvieši, kas dienēja SA pusē nekādus gājienus un piemiņas pasākumus mūsdienās nerīko - pat 9. maijā pie staba. Man liekas, ka viņi jau pietiekoši ir piedalījušies visādos "brīvprātīgos" pasākumos PSRS laikā, kur vajadzēja stāstīt pasakas par Ļeņinu un Staļinu. Leģionāru atbalsta organizācijas gan rīko un kopā ar šiem vecajiem kaŗavīriem un iemesls ir tikai viens - mazbērniem un šo organizāciju biedriem tiek stāstītas patriotiskas pasakas(kurās nenošķir Trešā reiha smadzeņu skalošanas produktus - gan tos, kas tika izplatīti pret žīdiem, izmantojot to ka PSRS tik tiešām okupētajās teritorijās masveidā iesūtīja ebreju izcelsmes komisārus, gan arī to ka vācu armijā karojošie karo par brīvu Latviju) par to kādi bija leģionāri un viņus galīgi nemulsina pat tas, ka tiek pieminēts, ka šie ar kaulu zāģi nereti pļāva pretiniekus - latviešus, kas tika dzīti krievu pusē, bija sliktāk ekipēti un apgādāti ar šauteni, kurai labākajā gadījumā bija pāris patronas un aizmugurē nāvē dzenošos poļitrukus, kas šāva mugurā ja pārāk lēni vilcinājās skriet pretī savai nāvei. Starp leģionāriem ir daudz krietnu cilvēku, bet arī daudz tādu, kas iespaidojušies no ideoloģijas(18gadīgi jaunieši nav vēl īsti nobriedušas personas lai spriestu par to, kas ir kas, bet pietiekoši nobrieduši, lai karotu). Un galvenā problēma ir tie mūsdienu cilvēki kas nekad neko nav dzirdējuši par WW2 laikiem, jo latvieši PSRS laikos reti kad stāstīja par tā laika šausmām(varēja izsūtīt) vai arī bija slepena informācija(par kuras izpaušanu nošāva), bet arī tāpēc, ka tās šausmas negribējās atcerēties. Par krieviem gan ir skaidrs - ne visi tur bija varotāji, lai arī Staļina politika pieļāva izrēķināšanos ar vāciešiem, jo PSRS ideoloģija vāciešus uzskatīja par necilvēkiem. Postpadomju cilvēks nevar lepoties ar uzvaru Tēvijas kaŗā pār Napoleonu, jo viņam nav nekādas pārmantojamības ar tiem laikiem, jo ja viņam senčos bija kāds zemnieks, kas kaut ko bija sasniedzis vairāku gadsimtu laikā apstrādājot zemi, tad PSRS laikā viņa sencis jau bija pasludināts par budzi un izsūtīts, vai nošauts un arī Krievijas impērijas ierēdnis(kuriem nereti tika piešķirtas arī muižnieka tituls) viņš nebija, jo revolucionāri ar visiem izrēķinājās un izdzēsa no atmiņas un tāpēc padomju krievi ir čmo - pirms PSRS viņi nekas nebija, bet Gulagu sistēma visiem iemācīja zonas likumus un vesela valsts savus iedzīvotājus izaudzināja pēc cietumnieku skolas likumiem.

Napoleona 1812. g. karsh beidzaas pirms nepilniem 200 gadiem, bet Otraa pasaules kara veteraani veel sodien ir. Cilveeks var nodziivot liidz 80 - 90 gadiem, bet veiksmes gadiijumaa arii visiem 100. Vai tad nevar atrast argumentus ja gribas komenteet?