LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

"Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus," trešdien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

"Sasteigta, neizvērtēta solidaritātes nodokļa ieviešana ir  radījusi mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību un radījusi zaudējumus valsts budžetā," uzsver Meņģelsone, paskaidrojot, ka dati par šī nodokļa iekasēšanu astoņos mēnešos liecina – lai gan kopumā solidaritātes nodoklis ir ienesis papildus līdzekļus budžetā, kopumā lielo algu saņēmēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ilgākā laika periodā ietekme uz budžetu būs negatīva. Kopumā tas neveicina izaugsmi un nodokļu sistēmu padara arvien neizdevīgāku vidējiem un lielajiem nodokļu maksātājiem. 

Pēc 2016.gada budžetā ieviestajām izmaiņām darbaspēka nodokļa aprēķināšanā - līdz ar solidaritātes nodokļa ieviešanu – kopējais atalgojums, ko saņem šī nodokļa maksātāji, šā gada pirmajos 8 mēnešos ir krities par 18.67 miljoniem eiro. Attiecīgi no šīs summas neiekasētais nodokļu apjoms ir aptuveni 10.2 miljoni eiro, ko veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un solidaritātes nodoklis – 6,36 miljoni eiro, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 3,84 miljoni eiro. 

VID dati liecina, ka 1763 cilvēkiem jeb 33% no visiem solidaritātes nodokļa maksātājiem šā gada pirmajos astoņos mēnešos ir samazinājies atalgojums. Savukārt 150 personas vispār vairs nesaņem atalgojumu Latvijā. No šī samazinājuma tad arī veidojas neiekasētā nodokļu summa. 

Turklāt, tas, ka 150 no personām, kuras pēc pagājušā gada atalgojuma līmeņa šogad būtu kvalificējušās solidaritātes nodoklim, vispār vairs nesaņem atalgojumu Latvijā, daļēji ir skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbaspēka nodokļu izmaiņu dēļ ir pārstrukturējuši savu darbību, piemēram, pārceļot centrālo biroju uz kādu no kaimiņvalstīm, reizē līdzi paņemot augsti apmaksātos darbiniekus un viņu maksātos nodokļus. 

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai būtiska ir ne tikai solidaritātes nodokļa pārskatīšana, bet kopumā vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijas izstrāde, ņemot vērā virkni pamatprincipu, tajā skaitā nodokļu samaksāšanu padarot vienkāršāku un lētāku, nodrošinot investoriem pievilcīgu nodokļu režīmu, veicinot produktivitāti un ieguldījumus pētniecībā. 

Valdība ar sociālajiem un sadarbības partneriem vienojās Nodokļu politikas stratēģiju 2017. līdz 2021. gadam izstrādāt un Ministru kabinetā apstiprināt līdz 2017. gada 1. aprīlim.