Pirms mēneša ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps ir izpelnījies visas pasaules uzmanību ne tikai ar saviem skandalozajiem izteicieniem un pārsteidzošo uzvaru vēlēšanās, bet arī neparasti mierīgo un konstruktīvo darbību pēc vēlēšanu dienas.
Donalda Trampa vēlēšanu kampaņa bija līdzīga viņa uzņēmēja karjerai – haotiska, pārsteidzoša, satraucoša, bet veiksmīga. Viņš ieguva liela vēlētāju skaita uzmanību, izsakot pārspīlētus solījumus un pretrunīgus argumentus, uzbrūkot minoritātēm un ar aizvainojumiem piesaistot dažādākos atbalstītājus.
ASV politiskā retorika pieprasa, lai prezidenta kandidāti asi kritizētu konkurentus un izteiktos agresīvā, Eiropas vēlēšanu stilam pat šokējošā veidā. Taču tad, kad jaunais prezidents ir ievēlēts, viņa pienākums ir sadarboties ar citiem politiķiem, atmetot vismaz daļu solījumu. Pašlaik šķiet, ka arī Tramps plāno atteikties no dažiem kampaņas laikā izteiktajiem solījumiem, piemēram, no emigrantu izraidīšanas.
Tāpat viņš ir publiski izteicies, ka ir cilvēks, kurš vienmēr gatavs sadarboties un atrast abpusēji izdevīgus politiskos un ekonomiskos kompromisus, kas nozīmē, ka Latvija, atbilstoši rīkojoties, spētu ne tikai uzturēt pašreizējās attiecības ar ASV, bet arī iegūt veiksmīgāku sadarbību. Attiecīgi Latvijas valdībai vajadzētu izmantot pašreizējo politisko klimatu, lai piesaistītu jaunus investorus un padarītu valsti uzņēmējdarbībai draudzīgāku, nākotnē izvairoties no tādām situācijām kā DNB un Nordea bankas apvienošana, kad jaunā banka valsts attieksmes dēļ izvēlējās nereģistrēties Latvijā.
Daļu Latvijas iedzīvotāju ir satraukuši jaunā prezidenta izteikumi, ka NATO nav pienākuma aizstāvēt tās valstis, kuras savienības budžetā neiegulda vismaz 2 % no sava budžeta – Latvija ietilpst to starpā. Visticamāk, šis Trampa izteikums bija kārtējais pārspīlējums elektorāta piesaistīšanai un publicitātes radīšanai, taču pat tad, ja tas atklāj viņa patiesās domas, ASV prezidents nevar vienpersoniski nolemt, vai ASV aizstāvētu kādu NATO valsti uzbrukuma gadījumā. Par to ir atbildīgs ASV Kongress, un tas stingri iestājas par NATO vienošanos aizstāvēt jebkuru tās dalībvalsti. Turklāt Latvija pakāpeniski palielina ieguldījumu aizsardzības budžetā, un 2% slieksni valsts apņēmusies sasniegt līdz 2018. gadam.
Vita Liberte, kuras vadītais advokātu birojs BDO Law ir organizējis konferenci par Brexit (Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības) ietekmi uz Eiropas un Latvijas ekonomiku, norāda uz Brexit un Trampa ievēlēšanas līdzībām: “Abu balsojumu rezultāti lielākajai daļai cilvēku bija pārsteigums, jo dažādas reitingu aģentūras un masu mediji ziņoja, ka Lielbritānija neizstāsies no Eiropas Savienības, bet ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēs Hilarija Klintone. Tāpat abi balsojumi parādīja iedzīvotāju neapmierinātību ar pašreizējām norisēm un t.s. anti-establishment politikas atbalstīšanu.”
Nobeigumā viņa piebilst, ka abiem notikumiem ir arī citas kopīgas iezīmes – pēc sākotnējā pārsteiguma pasaules tirgi ir nostabilizējušies un valstīm jācenšas izmantot balsojumu sniegtās iespējas, piemēram, to radīto straujāko ārvalstu investīciju piesaisti.
lustīgais nerris uz tirgus plača
Varbūts Varbūts